30 September 2003 @ 08:26 pm
 
viņas ir mazas un jaukas. turklāt mīļas. nav tā rūgtuma, ko dod gadi. Viņām ir sāpes un vilšanās, bet tie aizmirstas. tie ir mazi oda kodumiņi. Tāpēc pie viņām ir labi. Padomājiet, vai šie mazie bērni būs tādi arī pēc pāris gadiem? kaut vai tad, kad beigs skolu?

Negribu sevi žēlot, bet laikam tā izskatās - man ir 19, bet jūtos kā 30gadīga. Dzīvot pašai, strādāt pašai, tērēt tikai un vienīgi pašas pelnītu naudu, veidot atteicības un dzīvot kopā ar vīrieti. Pielāgoties un izbalansēt. netusēt, jo nav laika un enerģijas. Nogurušām acīm lūkoties rītdienā un domāt, ko dot vakariņās vīrietim. Ne romantikas, ne piedzīvojumu. Nekā. Jāsaņemas, jāpārrauj šis apburtasi loks un jādodas cilvēkos, pasākumos.

Jā, godīgi, es esmu nogurusi, pat pārgurusi. Kāpēc neviens nevar mani apčubināt, par mani rūpēties un gādāt? Kāpēc man tas ir jāspēj pašai par sevi un vēl viņu? Laikam, jau pati izvēlējos. Tāpēc.
 
 
( Post a new comment )
[info]nekas on October 1st, 2003 - 01:13 am
pasūti visus bekot un aizbrauc ar kādu sapņu džeku uz mozambiku.
(Reply) (Thread) (Link)
phoenix[info]phoenix on October 1st, 2003 - 01:21 am
ja me zinātu kur ir mozabika...
pietiktu bekās braukt.
un vispār - nafig uzreiz džeku vajag? drīzāk draudzeni, kura var būt arī vīriešu dzimuma.
mozambika, es nāku!!!
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]nekas on October 1st, 2003 - 01:43 am
nu draugs jau tevi nenošautu. viss iet uz to nošaušanos. dubulto. tu viņu, viņš tevi. labsir.

mozambika ir āfrikā. tur kur ir silti kaut kur. tur droši vien ir pilsoņu karš, bet par to neviens nerunā kad runā par sapņu zemēm.
(Reply) (Parent) (Link)