Pegijas · Lī · interjers

"Kā es te stāvu!"
"Kā gan tu tiki viņam mugurā?"
"Zini,cik viņš stiprs? Uzsēdos viņam kaklā un lidoju.Kaut tu būtu redzējis,kā Zaķis izbijās!"
"Kā?"
"Iedzer,tad pateikšu." Ezītis izdzēra trīs karotes pēc kārtas un atkal aizvēra acis.
"Kā?", viņš pajautāja.
"Kas?"
"Kā Zaķis no jums izbijās?"
"Ā,Zaķis? Iedomājies tik! Es lidoju,te pēkšņi - viņš! Ņem vēlvienu karotīti. Paklau, kā smaržo! Uh!" Ezītis iedzēra.
"Nu,re. Sēž, ausis groza. Te pēkšņi - mēs."
"Ar Ūpi?"
"Nu ja. Viņš kā palēcās, kā pamuka! Ūpis tik tikko kokā neieskrēja! Aiziet par Ūpi!"
"Nē, es nemaz vairs nevaru," sacīja Ezītis. "Es apgulšos,labi?" Lācēns nolika Ezīti atpakaļ un apsedza ar kažoku.
"Kā ir?", Lācēns vaicāja, "silti?"
"Mhm," teica Ezītis, "bet par Ūpi tu izdomāji, vai ne?"
"Tu ko! Lūk, atveseļosies, kopā palidosim."
"Palidosim," teju dzirdami teica Ezītis.