Krustvārdu mīkla

Anna Marija Levi

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Tā ka dzejolīti uzrakstīt, vai kā smalki izteikties prõzā, kauč vai; nu, kaut ko cēlu izspiest gribētos, aber nenāk 'laukā no iekšām'.

Jau gribēju pokemontēt pāris šodienas ierakstiņus, tak aprāvos, ka nesmukā formā padodas, kaut kādi strupi aprautā, komandno-prikaznoje tonī nepatīkamajā.

Tad izlasīju vēl vienu aizatsledzīgu ierakstu, pie kura gribētos izteikt vētrainu atbalstu, vai ko tamlīdzīgu, aber akal neiru pārliecināta, ka pareizi izprotu to jēgu, nevis tikai interpretēju to sev tuvākajā 'a man arī tāpat' manierē. Vispār man te ir diezgan vientuļi, gribētos ar kādu pačat un tā sociāli patrīties, aiziet pavakariņot un nevis klausīties cisternu dziesmu un rakstīt bõring dokumentus. A ņeskem.

Un vispār tā agrāk aizskartā ķīmijas tēma šādās dienās kļūst ļoti tuva. Cik nožēlojami, ka, pat ja tu apzinies tās visas cēloņsakarības un skaidri zini kam no kurienes aug kājas, - tāpat bezspēcīga kaut kāda tā sajūta, tipa, darbs ar atkarībām, tikai sliktāk. Jo darīt tur īsti neko nevar, esmu diezgan pārliecināta, ka oksitocīna šaibu rīšana būtu tāda kā masturbācija.

Štelle būtu kaut kāda tur organoleptiska pašapmāna metode, tak jau tur nepietiek ar esošo faktu salikumu; vēl kādam jādabū Nobelis par kopsakara atklāšanu starp nemateriālajiem kontaktiem un relišeriem vs. zināmā līmeņa paaugstināšanās. Bet es esmu nokavējusi, izvēlējos nepareizo mācību iestādi reiz, un nu man jāgaida, kad kāds cits būs tikpat ļoti norūpējies par tādām, vot, biedri, štukām.
  • es jau laikam teicu, bet nu jā, kā tad nu tā uzreiz ies un darīs, rakstnieku mājā ir foršas sievietes un meitenes un tusiņš, īpaši Ieva, un tad vēl Maira Asare, tā tev varētu patikt, bet nevaru izdomāt, kā lai Tu ietusē.
    • redzi, es esmu cipargalva; ne jau nu ka totāli bezcerīga, bet tomēr. te nesen man teica, ka es to savu sūda inženiera būtību nekur nevarot nobāzt un lien laukā vislaik. Bez tam, es to jau arī pirmīt apdomāju - kad tu pirmoreiz par to ieminējies - un arī mēģināju saprast, kā tas būtu, kad nu es tur tai mājā ienāktu un teiktu, ka es te redziet, foršos cilvēkus meklēju, jo man ir garlaicīgi un bēdīgi.
  • vispār jau šitā es jutos Valmierā vasarās un jūtos arī Briselē, bet šitā nav tā sūdīgākā no vientulībām, tā ir tāda tukšuma garlaicība.
    • nu, kakbi da, un vispār jau jāteic, ka ne katru dienu tādas sajūtas. Novērojumu periods arī tāds īss, nevar saprast, kā viss attīstīsies.
Powered by Sviesta Ciba