|
September 13th, 2013
10:19 am Organisms pārslēdzas pirmajās desmit dienās, garšas sajūtas mainās aptuveni divu nedēļu laikā, kad garšas kārpiņas pakāpeniski atmirst un visu laiku veidojas jaunas, tāpēc tajā brīdī, kad tu maini ēdienu, organisms, kas vairs nedabū iepriekšējo uzturu, mainot garšas kārpiņas, arī pamazām mainās, tostarp pieņemot citu ēdienu. Tādās reizēs gadās, ka brīdī, kad tu pēc kāda laika paņem “savu veco” gardumu, nereti šķiet — fui, kā es kaut ko tādu esmu varējis ieēst... (Roberts)
aha, es jau tagad ar šausmām domāju par Sicīlijas ceļojuma kopgaldu - tas, ko ēdu Norvēģijā, mani šobrīd nevaldzina nu nemaz.
|
Comments:
| From: | sirdna |
Date: | September 13th, 2013 - 10:24 am |
---|
| | | (Link) |
|
kaut kas tur neštimm, šitajā mirstošo kārpu teorijā.
man vislabāk patīk teorija no grāmatas "Tīrs un slaids dzīvesveids" - ja tevī ir toksīni, tad organisms cenšas tos izolēt un bloķēt. Ar taukiem.
| From: | str |
Date: | September 13th, 2013 - 10:27 am |
---|
| | | (Link) |
|
vispār kopgalds ceļojumos- tam tak vajadzētu būt vienām galvassāpēm!
Norvēģijā bija forši. Un garšīgi! Bet cerams, ka puiši būs padomājuši par siltai zemei piemērotu ēdienkarti, nevis ņems līdzi tieši to pašu.
| From: | str |
Date: | September 13th, 2013 - 10:30 am |
---|
| | | (Link) |
|
bet šarms jau ir ēst uz vietas:) vai tad ne?
Norvēģijā ne, Sicīlijā jā!
bet šarms ir sapirkties tirgū gliemežus un kempingā izvārīt (mums šoreiz makšķernieki līdzi nebūs)
| From: | str |
Date: | September 13th, 2013 - 11:10 am |
---|
| | | (Link) |
|
lūk ar tādiem es diez vai riskētu:)
ha, mēs Norvēģijā mīdijas fjordā salasījām. |
|
|
Sviesta Ciba |