galu galā dedzināju biķernieku meža smilšu bedrē kopā ar veco vīnbiedru, bakstot ar koku pelniņus un sitot odus. vakaros izlaist ar riteni, kā trūka.
piucis tribīnēs. pļāpas un simbolisks pierunājiens uz tēju.
ir, ir tā sirds kā divguļamā gulta mazliet, tāpēc es agrāk mazliet mocījos.