šorīt vecākais pamodās sešos un vairs nevarēja aizmigt, lasīja grāmatu, bet es to dzirdu un nevaru pagulēt.
vidējais pamodās pus7 un gribēja pie "mana drauga un brāļa", bet es neļāvu līdz septiņiem, lai kaut drusku paguļ, kaut ar acīm vaļā.
jaunākais pamodās pus7, tad piemiga, tad pamodās un lūdza, lai nopērku plastalīnu. teicu, ka visi veikali vēl ciet, pa dienu nopirkšu. "arī spice?', atbildēju - jā. tad tā sāka raudāt, ka no pārdzīvojuma aizmiga atkal.

man šodien reibst galva, sajūta, it kā būtu uz kuģa. tagad - darbiņā - drusku atlaida.