Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Saprotu, ka man mazajiem dzīves priekiem vajag aizvien mazāk un mazāk. Teiksim jau divas dienas man prieku sagādā virsraksti tvnet.lv. Tā,kā esmu infantils jaunietis (ar to es domāju piaudzis cilvēks ar Pītrea Pena kompleksu), kurš dzīvo ignorancē no visa. Līdz ar to ir maz lietas,kas mani uz šīs pasaules interesē. Teiksim tas,kas mani interesē ir .... Pieņemsim,ka tādas lietas dabā vēl eksistē.

Bet tātad mani prieki bija ap to, ka vakar mani iepriecēja virsraksts, ka rudenī notiks tautas skaitīšanas mēģinājums. Kas protams man likās ļoti uzjautrinoši tā iemesla pēc, jo es to iedomājos, kā sporta zāli,kas ir pilna ar cilvēkiem, un viens jaunietis/jauniete. Stāv malā un saka viens, divi, trīs utt. Es ceru,ka tas ir tā arī reālajā dzīvē.

Es saprotu,ka man šīs dzīves priekiem vajag ļoti maz, bet laikam jau tāds man tas liktenis ir padevies. Protams tas,ka Aniņai reiz piecos gados vajag iepilināt bija arī ziņa,kas mani patīkami pārsteidza.

Bet kopumā man ir prieks par to,ka pie mums piektdien sola elli. Es mīlu karstumu un labu laiku, bet, lai piedod man visi svētie tad būs kādi desmit grādi par karstu.