Sūrreālisms - HTC Sensation: mūzika = PowerAMP

Viens no iemesliem, kādēļ kāri lūkojos tieši šīs „elektroniskās saziņas iekārtas”(T2) virzienā, bija viena no tā īpašībām, kas raksturo šo verķi – tīri cienījams skaņas čips. Vismaz onkuļi un tantes to tā reklamēja, kā arī daži forumos par to spriedelēja. Cienījama skaņa – ne visai mazsvarīga īpašība, kuru vēlos, lai tā piemīt manam portatīvajam mūzikas risinājumam. Beigu galā mūziku klausos kādas ~6-12h dienā. Kā HTC Sensation tika ar šo uzdevumu galā? Nu...

No sākuma spēlējos ar dažādu žanru .mp3 failiem (kā likums – 320kbps CBR, 44,1 KHz, Stereo), Earbud tipa austiņām un iebūvēto pleijeri. Pamanīju, ka HTC Hero Player (iebūvētais) nodarbojas ar kaut kādu vājprātu – ja dziesma satur padaudz brutonu un tā solās palupināt ausu sēru nost no sieniņām, pleijeris sāk limitēt lietas, priekšroku dodot kaut kādai kreisai normalizācijai un apakšām. Rezultātā – bass savā spēcīgākajā brīdī noslāpē un aprij vidējās un augstās frekvences, - tas rada augšu raustīšanos un sajūtu, ka esi kaut kāda basu jākļa bembī. Šāda apiešanās ar skaņas čipu noder, teiksim, popsai un tucāram, - žanri, kas nav tik ļoti piebāzti ar frekvenču diapazonu/dinamiku. Mazāk basainiem žanriem gan jau ar, ka derēs. Bet rokam un metālam – pleijeris rīstoties nosmok. Sevišķi spilgti šis saklausāms iekš Black un Death metāliem – specifiski uz blastbītiem, kur bass mijiedarbojas ar spektra pretējo galu – šķīvjiem un vidējo – gičām, vokāliem. Nav atsevišķi regulējams EQ. Jāmeklē kas cits.

Uz PC gadiem lietoju Winamp. Jā, defaultais skaņas plugins ir pēdējais mēsls. Taču, ja defaulto Nullsoft skaņas sūdiņu nomainam uz Studio Sound Fx, [fap fap fap].
Uz Android arī ir izstrādāts Winamp, turklāt abi solās sinhronizēties caur WiFi. Nolēmu pamēģināt šo. Novilku, samaksāju tos santīmus par Pro versiju, lai tiktu klāt 10 joslu EQ, un laika gaitā konstatēju, ka.... ir jāmeklē cits pleijeris. Problēma ar rīstīšanos, lai gan daudz mazāka, joprojām pastāv, ja vēlies uzčiņīt dinamiski piesātinātu EQ presetiņu. Tā kā to izdarīt nevar... Turklāt arī WiFi sinhronizācija ir muļķīga - Android pēc kāda laika aizmieg - izslēdz ekrānu un citus enerģijas ēdājus - WiFi, piemēram. Sanāk, ka, lai sinhronizētos ar WiFi, jāiet uz settingiem un jānoņem Screen lock. Muļķīgi. Turklāt sinhronizācija nav pilnīga - iekopē tikai dziesmas, - neņem atskaņošanas laikus un biežumu no HTC :/ :/ :/ Un caur WiFi tā ir lēna...

Sāku jau apsvērt, ka HTC Sensation skaņas čips nav nemaz tik garšīgs un ka būs jāturpina dzīvoties ar tizlu akmens laikmeta mp3 pleijerīti :/

Taču nenomīzu un nolēmu pārbaudīt vēl vienu pleijeri – PowerAMP. Un.... OH, MY. Pēkšņi izrādās, ka man ausīs ir iebāzti 2 subwoofer skaļruņi + vidējo un augsto frekvenču skandas. Nesalīdzināmi labāka skaņa par abiem iepriekšējiem varientiem.
Vajadzēja uzreiz ņemt šo, nevis tēlot Nullsoft AOL vergu. PowerAMP attieksme pret skaņas čipu ir cienījams veikums. Jau defaultais presets nopietni ļurkāja bungādiņas, taču, dodoties uz EQ un pieregulējot lietas, baudas čakras ir plaši atvērtas. Kārtīgi dziļš bass, visnotaļ skaidri uztverams vidus un augšas, kurās gan mazliet dominē spektra ekstrēmais gals – bet tas ir apejams, pieregulējot slaiderīšus. Un pats galvenais – lietas viena otru neapēd!
Let the Metal mayhem begin!!!

Jā, nemaz nezināju, ka vecās austiņas spēj vēl tīri labi paspārdīt dupsīti. Protams, ka austiņas skaņas kvalitātē spēlē ļoti būtisku lomu, tāpēc kaut kad drīz tās būs jāmaina – vads pa šiem ~4gadiem mazliet cietis un gribas arī labākas. Kaut ko no Sennheiser gala :)

PowerAMP is teh šit.