Ja vajadzēs, tad mīlestība atnāks.
Ja ne, tā aizies pie kāda, kam tā vajadzīga vairāk.

Cik skaists ieraksts reiz bijis ierakstīts šai dienasgrāmatā.

Pirms gada es pārdzīvoju par to, ka zūd manas cerības studēt ārzemēs.
Šogad gan pavisam citas raizes.

Es tik ļoti gribu, lai mums viss ir labi. Lai varam uzticēties, nevis pārdroši melot, acīs skatoties.

Laikam to sauc par pieaugšanu.
Man beidzot ir pielekusi tā attiecību būšana (vismaz man tīk tā domāt). Lietas ievirzās pavisam savādāk, ja pirmo soli izdari tu, nevis tie pārējie.
Eh. Kam tagad viegli. Redzēsim, kā būs.
Galvenais, ka ļoti to gribu un ticu, ka var būt arī savādāk.