MrVirsaitis

Vakar atkal bija piektdiena. Pēc simpsoniem uznāca kāre kaut ko tomēr ielietot. Tā nu paņēmu zaķim 2 kokčus. Pats sev arī 2 bonapartes bundžas paņēmu. Kad jau vakars tuvojās miega fāzei un kokči bija izžuvuši atkal atcerējos par vienu dziesmu (Pavel "snezhok" Volya - Mame!) un ieslēdzu to uz iepriekšminētās saites iekš YouTube.com .......... ehh... paklausījos un atkal par kaut ko tik labu un mīļu sadomājos. Pats vairs neatceros par ko, bet kad izgāju uz balkona ievilkt vienu no pirmsmiega smēķiem un redzēju, ka ārā atkal snieg... es smaidīju. Es iekšēji smaidīju plati jo plati. Jutos tik priecīgs un pacilāts par to kas man dzīvē ir. Man ir mīloša un apburoša sieviņa, man ir senči, man ir brāļi, man ir kaķis, man ir darbs ar stabiliem ienākumiem, kurā nesen, par spīti krīzes situācijai pasaulē, dabūju algas pielikumu, man ir mūzika un forši cilvēki ar ko kopā to radīt, man ir... man ir... man ir... es biju gatavs tajā mirklī prātā katrai krītošajai sniegpārsliņai pastāstīt par to kas man ir... katrai kaut ko savu. Likās, ka viss ir tik balts un pūkains, ka gribu un - pats galvenais - arī varu apskaut un samīļot puspasauli. Un vienalga ko citi par mani padomātu, jo "glavnoje shtobi eta pesnja nravilasj mojei mame!" ;)

tas viss tomēr bija tikai alkohols <- šāda doma visu laiku virmoja caur manu prātu. darvojot manus sapņus un labās izjūtas. salipinot tās vienā lielā nesmukā pikucī manā zemapziņā. ai kā negribas lai šādu laimību varētu sajust pārsvarā tikai ar alkohola palīdzību. kā gribas būt foršam un mīļam cilvēkam. kā gribas būt krāšņai, atvērtai un pozitīvai personībai vienmēr, bet... kaut kā nesanāk.

nu un tagad vairs nezinu kā lai nobeidz ierakstu. kādas labas un sliktas emocijas ir iepotētas, bet... ehh... nu lab. te būs vēl viena patiesība no manas dvēseles iekš Goo Goo Dolls dziesmas Iris:

And you can't fight the tears that ain't coming
Or the moment of truth in your lies
When everything seems like the movies
Yeah you bleed just to know your alive!