| "Dibinot attiecības, svarīgi ir ne tik daudz zināt, ar ko saiet kopā, kā pazīt tos, no kuriem vislab |
[15. Okt 2008|08:56] |
āk turēties pa gabalu"
Daži vieglprātīgo attiecību piekritēji mēdz būt īpaši radoši un savās emocijās «mētājas» kā Mežaparka vecajos karuseļos. Viņa periodiski kādam pieķeras, un viņš ar jaunu sparu metas atgūt viņas mīlestību. Viņš periodiski kaut kur pazūd, un viņa ir laimīga, kad viņš atgriežas. Visos gadījumos notiek vētrainas izskaidrošanās, kuru atribūti ir dažas pieraudātas «klīneksa» paciņas un tradicionālais «zvans draugam». Izlīgums ar turpmāko «jauno dzīvi» uz kādu laiku ir garantēts. Vienkāršāki cilvēki tik daudz nerunā. No rīta mājās lido krēsli un plīst trauki, toties vakarā - mīlestība līdz kapa malai. Kaislības uguņo, Šekspīrs no tā visa parādījis vien daļu. ... Tā nu iznācis, ka mīlestība ir vienīgā joma, kurā cilvēkam ir patīkami justies pilnīgam idiotam. Šajā uzskatā ir arī dzelžainas likumsakarības - jo mīlestības apgarotais ir bezpalīdzīgāks, jo jūtas tiek uzskatītas par tuvu ideālam. ... Šādas vieglprātības rezultāts ir vētraini romāni attiecību sākumā, satriecoši skandāli pa vidu un nelaimīga mīlestība beigās. Protams, ka vieglprātīgu attiecību sākumā abas puses par to nedomā. Mīlestības apmātie sulīgi «nošķaudās» uz karjeru, ir gatavi pievilt savus tuviniekus un par visu varu grib paši sev labprātīgi pārvilkt treknu krustu. Iedomājieties, cik tas ir jocīgi - cilvēka galvā kaut kas notiek bez viņa piekrišanas, pretēji viņa interesēm, un viņu tas pilnībā apmierina! Par nelaimi pašiem mīlas apmātajiem reizēm apkārtējie to var uzskatīt pat par varoņdarbu. Varbūt tieši tāpēc milzīgs daudzums cilvēku iemīlas, lai ciestu - laika gaitā sabiedrības attieksme viņus uz to ir ieprogrammējusi. Tādējādi viņi tiks ievēroti, žēloti un viņu ārprātīgās darbības attaisnotas. «Es tevi mīlu!» - patiesībā šis sauklis nenozīmē neko. Laulībā jāuzticas ne mīļotā vārdiem, bet viņa darbiem.
Zvērināta advokāte, psiholoģijas doktore Inguna Baša
"Laulībai nav jābūt par katru cenu ilgai, bet gan labai. Šķirties nav šausmīgi, slikti dzīvot ir šausmīgi. Mums jau tā tik mazs dzīves gabaliņš iedalīts, kāpēc tas būtu jāpavada mokoties. Ja pārim nav bērnu, viņi var vilkt savu laulību, ja tā vēlas, bet, kad ir bērni, tad gan jāšķiras, lai viņiem nav jāredz izkropļotais laulību modelis. Dzīvošanu kopā tikai bērnu dēļ izdomājuši tie, kam slinkums šķirties. Pirms simts gadiem sievietei nebija iespējams izšķirties, jo viņa bez vīra palīdzības gluži fiziski nevarēja izdzīvot. Tagad sievietei nav nepieciešams līdumus līst un tīrumus art, viņa spēj izdzīvot pati par sevi. Es esmu precējusies un šķīrusies daudzas reizes un varu teikt, ka katrs nākamais vīrs bijis aizvien labāks." Astroloģe Anita Masaļska
Astroloģe Vija Amatniece uzskata, ka ne jau zvaigznes jāvaino par to, ka pāris nespēj sadzīvot kopā, bet gan pašu laulāto nevēlēšanās strādāt pašiem ar sevi. "Skatoties pēc astroloģiskajām kartēm, mums ar vīru ir pilnīga nesaderība, bet mēs dzīvojam kopā jau 33 gadus. Un tas ir pateicoties tam, ka mēs gribam būt kopā un daudz piestrādājam paši pie sevis."
"Reklāma droši vien ir spēle ar instinktiem - kuri cilvēka instinkti ir vispateicīgākie, lai artiem spēlētos? Pašsaglabāšanās instinkts, lielummānija, mazvērtības komplekss, vēlme būt atzītam, vēlme būt labākam, nekā patiesībā esi, vēlme pēc miera, mīlēt, būt mīlētam, būt vienam, nebūt vienam, būt saprastam, vēlme pēc izaugsmes, vēlme aiztaisīt durvis, iekārtot savu personisko vidi un vājprāta pārņemtajai pasaulei parādīt nepieklājīgu žestu." Ēriks Stendzenieks. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}