vieta... |
mjā. tā viņi dara. un manējais kā reiz to dara visnepiemērotākajos rītos.
vienīgi viņam smaga dzīve, man šķiet šorīt viņš mēģināja kost modinātāj-nospiežamajā rokā un kārtējo reizi izlidoja no gultas.... jo kamēr es guļu, es īpaši nefiltrēju cik tieši rupji izrunājos vai izturos... :D man atkal ne īpaši ciešs miegs, tā kā vnk pamostos un reizēm izlieku aiz guļamistabas durvīm. pavisam labi ir tad, kad es to iedomājos izdarīt jau pirms gulētiešanas, tad gan ir miers, ja vien viesistabā ko nesagāž :) suns šitajā aspektā ir enģelis...
jā, nu es kāreiz nupat izlasīju par jūsu komunikācijas problēmām. mums diemžēl tādu nav, ja es izlikšu aiz durvīm, tad tur tiks sacelti gāganu kari un gulēt toč nesanāks.
man ir kaķis, kurš runā non-stop. lūk, no tā gan es baidos. mammas kaķenei raksturīgi vnk skatīties virsū un ņaudēt, ņaudēt, ņaudēt, arī tad, ja durvis ciet... tāpēc šito uzskatu par baigo plusu savējai, tik gan jau uz vecumu tāpat sāks komunicēt.. ja vien no suņa nebūs iemācījusies rūkt :D stulbi, ka ne vienam, ne otram neko tā īsti šai sakarā ieskaidrot nevar.
nē, nu man viņš izstāsta,kā pa dienu gājis un tad atsaucas tikko pasauc un ar suni parunājas. bet es tā īsti necenšos izmest aiz durvīm, var jau būt,ka nomierinātos, bet viņi zin savas tiesības :D
un,jā, vismaz man kaķis mācās no suņa dažādus uzvedības paternus. es gan īsti nesaprotu,kā Tev tas suns rūkalē. manējā neatsaucas, kad sauc, ar suni komunicē, vai nu mēģinot viņam nokost galvu vai arī laizot purnu un ausis un laikam ir dikti neatkarīga [ja neskaita, ka vislaik man pakaļ staigā :], tāpēc tāpat kā suns mierīgi pārdzīvo nakti aiz durvīm.
nu, tā kā suņi mēdz uzrūkt, rūkšana parastā :D tik tas, ka arī ne īsti piemērotās situācijās, piem, atnāku mājās, luncina asti un saka rrrr, nu tā, runājoties :D | ||