peec kino social ar dahziem koleegjiem, ejot maajaas ar deelj neesamiibas izbijushu abpuseeju simpaatiju, pa broadstriitu visur liinjaaja gaisminjas un lietinjsh. vinjsh ir tik ljoti kautriigs un jauns, taapeec jau nekaa nevar buut. mana pietura pienaaca peec paaris teikumiem, un ja es buutu apziniiga cilveeciiga buutne kas ljauj izspeeleeties naakotnes scenaarijiem laipni tad es neteiktu peec paaris teikumiem 'well this is me then' un neatvadiitos pie savas pieturas, lai peectam iesleegtu savu pleijeri uz kaut kaadu 'walking down the hill' caur pielijushiem autobusa logiem un vienaldziigi brauktu maajaas, ljaujot vienaldziigi praataa viities un migloties domaam par skaistumu un nolemtiibu to kaa es esmu muuzhiigs rudens visaam skaistajaam rozeem
es teiktu, ka mana pietura arii ir otraa pilseetas galaa, un tas buutu tik ljoti viegli, iet caur vieglo lietu un septembra pirmdienas vakaru
bet man jau vispaar vairs ne no kaa nav bail, man vienkaarshi ir automaatiski vienaldziigi, un es nesatraucos vairs, ja manaa dziivee ienaak cilveeki, kas shkjiet dieva doti, un tad vinji nedaudz apvainojushies aiziet nesanjeemushi no manis visu ko es domaaju ka man ir ko dot