[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Jūnijs 1., 2009 | |
|---|---|
| 11:24 [Link] |     palasīju te par vienu oratoru un viņa organizāciju, kas plešas plašumā un varenumā, izmantojot visādas pie mums sniegtās brīvības. man sanāktu citāds raksts. par to, kā sevī apmaldījies cilvēks iesprūst atkarībās. kādas mocības tas sagādā pašam un radiem - visi šie izmainītās apziņas stāvokļi, dusmu lēkmes, vardarbība pret tuviniekiem, izmisums, kārtējais uzsāktais un pazaudētais darbs un ģimene. mēģinājumi iet dažādās atsvešinātās baznīcās cerībā uz kādu brīnumu, kas nenotiek. un tad uzrodas viens, kurš pieņem tādu, kāds esi, apgaismo un uzmundrina savā atkarību profilakses centrā, palīdz atrast darbu, liek atskaitīties par sasniegto ar desmit procentiem, un visu laiku patur ciešā uzraudzībā, īsā saitē, lai nenoraujas. tas palīdz - viņš kļūst par jaunu cilvēku (uz ko neviens vairs īsti necerēja), viņam ir darbs un ienākumi, jauni draugi, jauna ģimene un mājas, viņš ir "pirmrindnieks", drusku svešs cilvēkiem no pagātnes, bet lai viņi tur arī paliek. un tikai viena atkarība - glābējs un angārs, kuram viņš nenogurstoši aicina piebiedroties arī citus. jo viņa stāsts ir veiksmes stāsts, stāsts par izglābšanos, tas tiešām tāds izskatās. tikai tās dusmu lēkmes, tās nepāriet. tā reize gadā, kad var no sirds pret praidā gājējiem ir par maz. par to es tiešām reizēm domāju - par viņa sievu un bērniem. lai viņiem laba veselība. |
| Comments | |
Domāju, ka jā, jo citādi arī visnotaļ gudri cilvēki saskata tikai to rakstā izklāstīto pusi un tālāk nepadomā. (Reply to this) (Parent) | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
