Tiesa.
Būt vai nebūt - tā ir izvēle, kas jāizdara katram pašam.

ha. un ja nu cilveeks zin, ka ir peedeejais nelietis un attieciigi riikojaas. :) nee, es ne par sevi. vispaar es diezgan daudz esmu analizeejis savu personiibu no dazhaadaam psihologijaam un astrologijaam un veel kaut kaa.

katrs jau mēs rīkojamies pēc savas saprašanas.

es vakar redzeeju (pa pusei, jo izsleedzu aaraa) filmu par tipa patiesiem notikumiem, kur japaanji 2. pasaules kara laikaa eksperimenteeja uz dziiviem cilveekiem biologiskos ierochus. tas bija pats shaushaliigaakais, ko es savaa dziivee esmu redzeejis un man veel tagad neiziet no praata. tie cilveeki tieshaam neapjeedza, ka to, ko vinji dara citiem, vinji dara pashi sev.

tas ir šausmīgi un diemžēl daļas tā visa esi uzņēmis arī sevī.

Zinu, ka nepopulàrs viedoklis, bet man shkiet, ka ir jàzina. Cilvéki, kas "see no evil, hear no evil, speak no evil" kà tie trîs pértikîshi, acis, ausis un mute rocinàm aizspiesti, shkiet neapzinîgàki. Dazhkàrt tàda nezhélîba ir jàredz, lai pàrdomàtu sevi, pàrvértétu visu, ko pats esi darîjis. Jo tas, ko tu tur ieraugi, ir tikai tùkstoshàm kàrtu pastiprinàts tas, kam pats kàdreiz esi cauri izgàjis. Un tas pastiprinàjums lauj pàrvértét.

Galvenais pats briesmīgākais man likās nevis tās fiziskās sāpes (lai gan, protams, es nezinu, kas tas tāds ir), bet tas, ar kādu cinismu un vienaldzību cilvēki izturās pret citu ciešanām. Nemīlestība. "Bet, ja kāds padomātu: "Šajā pasaulē nav Mīlestības", viņš neredzētu jēgu dzīvot un nogalinātu sevi".

Nu, par to pēdējo: "Bet, ja kāds padomātu: "Šajā pasaulē nav Mīlestības", viņš neredzētu jēgu dzīvot un nogalinātu sevi". Nepiekrītu. Ir cilvēki, kas netic, bet turpina dzīvot/eksistēt. Bet arī tas ir apšaubāmi.

Un - tas trakākais ir, ka tie, kas veic eksperimentus nereti vairs neredz cilvēcību tajos, kuri tiek eksperimentiem pakļauti. Vai tic 'zinātnes kā augstākās mākas pārākumam par saujiņu nāvju'. Bet es nezinu, man šķiet, ka ir no sevis jābūt pilnībā atsvešinātam, lai otru tā mocītu. Hanna Ārendte par to ir ļoti labi rakstījusi savā Banality of Evil. Ka liela daļa no šiem mocītājiem nemaz nav nenormāli, tikai kā masku uzlikuši noteiktai savas dzīves daļai lai paši nesajuktu prātā. Jo kad tu apzinies, ko tu dari, mokot un nonāvējot otru, tu nomoki un noved līdz vājprātam sevi pašu.

Visi paartiek no miilestiibas, apzinaas to vai nee. Saatanisti paartiek no Dieva, lai arii Vinju nolaad.

Tieši apziņa, manuprāt, ir svarīga. Tas ir tāpat kā ar elpu - tu vari to nolādēt vai pielūgt, vienalga tu dzīvosi elpojot. Atšķirība ir tieši sapratnē. Tāpēc jau mēs esam saprātīgas būtnes, lai saprastu.
Cilvēki, kas ir zina (kā zināšana nevis zināšanas), par dievu nerunā. Bet tur jau arī nav ko teikt.

Ha! :) Mana gariigaa autoritaate 1reiz teica: "Ir cilveeki, kas saka: "Tie, kas zin, nerunaa; tie kas runaa - nezin", bet iisteniibaa tie, kas zin Dievu, nevar beigt runaat par Vinja bezgaliigajaam iipashiibaam un speeleem." Taa ir atshkiriiba starp impersonaalismu un personaalismu. ja Dievs nav personiiba, Vinjsh patiesiibaa nav vispaar, Vinjam nav skaistuma un Vinju nevar miileet.

Vai drīkstu jautāt un arī atbildi saņemt, kas ir tava garīgā autoritāte?
Ir daudzi un dažādi ceļi, vismaz man tā šķiet. Vienam klusāks, otram izteiksmīgāks. Un, jā, man nav vienkārši veidot personīgas attiecības ar dievu. Ego traucē svētlaimībai ;)

Ego traucē, bet ir tāds termins kā "viltus ego", t.i.taads ego, kas veelas sev un kas ir iekaare. bet ja buutu taads ego, kas dziivo, lai dotu un kas ir miilestiiba, tad taads ego buutu sveetlaimes ceelonis. Pasaulee ir visaadi paradoksi. Dievam patiik paradoksi un vinjsh ir vienlaiciigi gan persona (lai sasniegtu augstaako sveetlaimi savaas personiigajaas gariigajaas miilestiibas speelees), gan bezpersonisks un caurstraavot visu. kaa saule ir visur gaismas vai siltuma veidaa. taa kaut kaa. http://www.purebhakti.com/

Ir 3 lietas - eksistence, apzinja un sveetlaime (miilestiiba). kaada jeega no apzinjas un eksistences, ja nav sveetlaimes.