1564. gadā Žečpospoļitas karalis Sigismunds Augusts piešķīra pirmajam Kurzemes un Zemgales hercogam Gothardam Ketleram ģerboni: četrdalīts lauks (sudrabs-zils-zils-sudrabs), kurā zilajos laukumos (otrais-trešais) katrā uz labo pusi pavērsies viens zelta alnis, bet sudraba laukumos (pirmais-ceturtais) katrā uz labo pusi pavērsies sarkans Sigismunda lauva ar šķeltu asti. Vairoga sirdī mazāks "sirds vairogs" (zelta), kurā ar sarkanu krāsu attēlota Ketleru dzimtu simbolizējoša ģerboņa figūra - katla kāsis (zobains rīks, kas ļāva regulēt katla pakāršanas augstumu virs uguns), - „senais“ karaļa kronis un karaļa Sigismunda Augusta monogramma „AS“. Vairogu vainago trīs kronētas hercoga stīpķiveres. Labās puses ķiverei ir kleinods ar hercoga kroni kronēta sarkana brieža torsa veidā; kreisās puses ķiverei ir kleinods ar karaļa kroni kronēta sarkana lauvas torsa veidā. Vidus ķiveres kleinodā ir divas zelta pāva spalvas un sarkans katla kāsis. Ģerboni ieskauj dalīts lambrekens, kurš labajā (galvenajā) pusē ir zelta un zils, bet kreisajā pusē – sudraba un sarkans. 1579. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs hercoga Gotharda ģerboni mainīja, un piešķīra tam sirds vairogā papildu elementu no sava ģerboņa: vilka žokli ar trim zobiem.

Kaut arī pārzīmēju gana rūpīgi, taču mulsina 2 lietas:
1) nav ne jausmas, kā izskatījās un kā funkcionēja tas kāsis, uz kura karina katlus - Ketleru dzimtas simbols, - ij katrā ģerboņa variantā tas zīmēts savādāk, tb nezinot, kā tas funkcionē, arī uzzīmēju kaut kādu figņu, par kuru neesmu pārliecināts - vai kāds kopienas biedrs nav manījis šādu verķi dabā vai zīmējumā, kurā var saprast, kā tas darbojas?
2) ar to Batorija vilka žokli tas pats - nekur nevaru heraldiskajos simbolos atrast tā grafisko pasniegšanas veidu.

:(