Atēniešu meitenes izdeva pie vīra visai agri, aptuveni 15 gadu vecumā, pie tam līgavainis bija 30-35 gadus vecs, jo to uzskatīja par optimālo vecumu, kad vīrietis gana nobriedis, lai varētu veidot ģimeni. Savukārt no līgavas nokādu "briedumu" neviens negaidīja - jau Platons skumji secināja, ka visas duras. Jaunie viens otru nepazina - pāri izvēlējās līgavaiņa un līgavas vecāki (bija arī profesionālas savedējas). Tad sekoja saderināšanās (kur nebija obligāta līgavas klātbūtne), kurā vecāki vienojās par kāzu datumu un pūra lielumu. Viss gana vienkārši, bez skraidīšanas augšup/lejup pa kāpnēm, kokčiku izmaksāšanas, stikla griežamajiem gredzentiņiem, kā jau filozofu sabiedrībā pieklājas.



Kāzu dienas rīts gan līgavainim, gan līgavai sākās ar rituālo mazgāšanos.



Pēc tam, protams, frizūras taisīšana, Baltās Kleitas uzstīvēšana un piedrāklēšana, rotaslietu sakabināšana (kā laikā līgavas draudzenes dziedāja dziesmas, atvadoties no līgavas nevainības).



Līgavainis pēc līgavas ieradās kaujas ratos (ja bija pietiekami turīgs), vai vienkārši ratos (ja no prastajām aprindām) - transporta līdzeklis arī tajos laikos kalpoja kā "pagarinātājs". Visai bieži tā bija pirmā jaunlaulāto tikšanās.



Līgavas draudzenes un radinieces nesa uz līgavaiņa namu tās pūru. Savukārt līgavainis, atvedis jaunuvi uz savu namu, pārnesa līgavu uz rokām pār slieksni un pieveda pie nama pavarda.



Tad līgavai noņēma plīvuru, bet apkārtējie apkaisīja jaunlaulātos ar riekstiem, augļiem un saldumiem (dažkārt arī ar monētām).



Jauniešu un meiteņu koris pārmaiņus dziedāja kāzu dziesmas (epitālamas), vēršoties pie laulības aizgādņa dieva Himeneja.



Pēc tam smejot un jokojot jaunos pavadīja līdz guļamistabai, kur tos gaidīja laulības gulta. Viesi palika aiz durvīm gaidot, līdz guļamistabas durvīs parādījās līgavainis ar ziņu, ka laulība notikusi. Tad viesi izklīda pa mājām, lai otrā dienā ierastos līgavaiņa namā uz kāzu mielastu. Ēda labi. :)

Ņemts no: http://sarmata.livejournal.com