6:11a |
Vilmu 'Hipstermāksla' Gaļas mētelītis
- Nu, bet tu saproti, runa iet par ķermeni, ja, par sievietes ķermeni, par to, kā tas tiek depersonificēts un seksualizēts. Un tādēļ arī visas tās prasības, jo nevar jau tā būt, ka visas būs vienādas, vai ne? Nu, tā vienkārši nav, par to iet runa. Jūs, vīrieši, arī nevarat visi būt vienādi, un es taču to saprotu, es nesaku, ka visi jūs esat cūkas, es tā nekad nesaku! Es vienmēr saku, ka katrs ir unikāls. Saproti? - Mhm. - Nu, lūk, un tad, kad es eju pa ielu, vai arī, jā, arī sēžu tepat, un, ja es tagad ietu dejot, tad daudzi mani sāktu uzreiz seksualizēt, un es to zinu, es to jūtu ikdienā. Okei, es nenoliegšu, ka man patīk, ja es patīku, par to neiet runa, bet, redzi, ja es eju pa dienu pa ielu, un uz mani skatās ar tādām acīm, tad man tas vairs nepatīk. Nu, saproti, tas ir ķermenis, tas ir tikai ķermenis, kādēļ tam jāpievērš tāda uzmanība, ja? Saproti? - Jā, es saprotu. - Protams, ka tu to nevari saprast, tu esi vīrietis, tevi tas neskar, taču- - Kādēļ tu domā, ka neskar? - Nu, neskar taču, es taču, labi, mēs, sievietes, arī vērtējam vīriešus, un arī viņu izskatu, taču mēs to darām citādāk, civilizētāk, ne jau tikai ķermeni, saproti- - Paklau, es jau tev teicu, ka es to ļoti labi saprotu, kādēļ tu teici, ka es nevaru saprast? Ka mani neskar? - Jo tas ir citādāk, saproti, tavs ķermenis ikdienā netiek depersonificēts, jo tas ir briesmīgi, es to ikdienā jūtu- - Paklau, sniegārsliņ- - Ko? - Paklau, sniegpārsliņ, es- - Kā tu mani nosauci?! - Par sniegpārsliņu. Es tevi nosaucu par sniegpārsliņu. - Un nahuj? Nahuj tu mani tā sauc, ko? Saproti,- - Es saprotu, bļin, es visu to saprotu, es visu to saprotu labāk par tevi, mīļo cilvēk! - Paklau, es esmu sieviete, ja, runa iet par to, ka es esmu sieviete, bet tu esi vīrietis. Un es studēju, un tā ir mana tēma, tu no tā neko nesaproti, un tu arī nekad nesapratīsi! - Es negribēju tevi aizvainot. Piedod, ka pacēlu balsi. Tas bija pārāk agresīvi, pied- - Jā, jā, tieši tā, jūs, vīrieši, jūs vienmēr gribat visu risināt ar agresiju, un tāpēc arī ir kari, tas ir vienīgais iemesls, tāpēc- - Vienīgais? Okei, tas bija par daudz, es eju pīpēt. - Ko? Bļad, ej tak dirst! - - - - Paklau, Maija? - Ko. - Maija. Piedod, ka es tā aizsvilos, piedod. Piedod, ņem, lūdzu, es tev nopirku vēl vienu kokču. - Hahhhaha, vai tev atkal prasīja dokumentus? - Nē, šoreiz nē, neprasīja. - Nu, okei, paldies. - - - Garšīgs. :) - Mhm. - - - - Bet zini, es tā padomāju, ja runa iet par ķermeni, tad jā, tad tu arī nedaudz saproti, jo tu jau vēl esi tāds puika, tev pat vēl pasi prasa, kad pērc alko, nu tādēļ arī tu vari nedaudz saprast, ka tevi vēl neuzskata par īstu vīrieti, jā, tas itkā nav forši. Bet tu zini, ka tev pāries, taču mums, sievietēm, šis ķermenis vienmēr noteiks situāciju, ka mūs tā vienmēr uztvers, un mēs tur neko nevaram darīt, ja, mūs neuztvers par vienlīdzīgām, nekad, mūs vienmēr, vienmēr, deperso..sonifiticēs, saproti? Par to iet runa. - Paklau, Maija, man prieks, ka tu savā vecumā jau sāc interesēties- - Vecums nav arguments, Raivi, Raivi, tu arī esi jauns, tev jāsaprot, ka vecums nav arguments. - Mīļo cilvēk, es tak to saprotu, es tikai gribēju teikt, ka tev vēl daudz jāmācās, jo tēmas, par kurām tu runā, nav vienmēr tik, emmm, vienkāršas. Tādā ziņā, ka, pirmkārt, ļoti svarīga ir, piemēram, jēdzienu izpratne, tas ir svarīgi. - Piemēram? - Piemēram, jā, šis ir viens no labākajiem jautājumiem, malacis, Maija. - Avvvvvv, nu paldies, klau, vēl vienu kokču? - Jā. Jā, protams! Ejam uz bāru, ja? - Ja! - Nu, lūk. Piemēram. Kas ir ķermenis? Tās ir gara robežas, konkrētā gara konkrētās robežas. Un tās ierobežo. Pamatā, tas ir kaut kas bioloģiski determinēts. To nevar mainīt ar nekādu teoriju, to nevar pārveidot ar ticību, un gars var aizbēgt no sava ķermeņa lielākoties tikai vienā veidā - caur pašnāvību. Taču tas neko nemaina šīs pasaules uztverē par konkrēto garu, kurš gandrīz vienmer tiek identificēts ar ķermeni, vai ne? - Rinda! - Hm? - Tava rinda, Raivi, bārmenis tev prasa! - Lūdzu, vienu pina kolada un ... arī vienu, nu, divus pina kolada. Jā. Maija, pie kā es paliku? - Pie tā, ka tu mētā baigi gudro tagad, nu jā, ka jau parasti vīrieši! - Nē, es nemētāju, nē, es runāju par ķermeni, par ķermeni kā gara definīciju, kas tik bieži ir neatbilstoša, taču sabiedrīb- - Ai, izbeidz! Man sāk apnikt. - Tu pati uzsāki šo tēmu. - Jā, bet tu to visu pagriez pa savam, tu vispār neklausījies, runa gāja par sievietes ķermeni. - Un kādēļ gan ne par jebkuru ķermeni? Kāpēc tikai sievietes? Kāpēc tikai tavu!? Sasodīts, tu tomēr esi sniegpārsliņa! - Kāda huja pēc es esmu sniegpārsliņa? - Jo tikpat unikāla. Kā jebkura. - Nah..Ko? - Tu esi tikpat unikāla kā jebkurš no mums, tāpat kā ikviena sniegpārsliņa. - Ai, tu vienkārši esi kārtējais pimpis, vari atpisties. - Cik ironiski. - A, redzi, nevienu brīdi runa negāja ironiski, a tu, a? Es tak teicu, pimpis. - Tas, ka tu sauc mani par pimpi - tas ir ironiski. - Nebija vis, tā bija fakta konstatācija, ja? Zini- - Maija, pauklausies, lūdzu, nu lūdzu, paklausies. Tā. Pirmkārt. Runa ir, nevis iet, runa nekur neiet. Un neboli acis! Otrkārt, tu piesauc feminisma idejas, bet tai pat laikā gribi, lai es tev visu vakaru uzsaucu. Diezgan liekulīgi, ne? Trešk- - Es esmu sieviete, es- - Tas nav arguments, apklusti un paklausies, ja gribi kaut ko iemācīties. - Mācīties? No tevis? Da tu neesi vecāks par mani, da tev vispār, tev ir 18? Tev bārda neaug, tev pie bāra prasa pasi! - Man ir 32. Nopietni. Es zinu, jā, neboli acis. Tieši tādēļ es labprāt iesaistījos runāt ar tevi par ķermeni un to, kā- - Ai, nu nedirs, hahhhhahhah, tu esi totāls sīkais, da vispār, es varu derēt, ka tev tā apliecība vispār ir viltota, tā nav īsta! - ... - ... - Tur tev taisnība. Mana studenta apliecība ir viltojums. - Ha, ko es teicu! - Taču, man patiešam ir 32 gadi. - Tad nahuj neuzrādīt bārmenim pasi? Ai, tu esi tāds bulšits, tāāāds buuulšiiiits. - Es negribu uzrādīt pasi, jo manā pasē es neesmu Raivis. Es pasē vēl esmu Ingūna. - ? - Jā, es esmu transpersona. Man ir 32, es izeju hormonu terapijas kursu, un es krāju naudu pēdējai operācijai. Un tu pati gribēji runāt par ķermeni kā dzimuma sociālās lomas determinētāju, tātad? - ... Tu nopietni? Vai tu neesi pipelē totālā? - Es nopietni. Un nē, es neesmu pipelē. Vēl. - Tu esi frīks kaukāds. - Frīks? Tiešām? - Frīks. Totāls. - Paldies par sapratni, paldies. Kur izkūp tavas feminisma idejas, zini, līdztiesība? Kur tava izpratn- - Ai, da nedirs, tu vienkārši esi kārtējais pimpis! Atpisies! - Paldies! FakiNG!!! IRONISKI! |