|
May. 11th, 2010|09:46 am |
Vēsturiski funktieris par sociālo sadarbību un koplīdzekļu novirzīšanu visas sabiedrības labadiņ nāk no sociālisma idejas kā tādas (gluži tāpat kā bezmaksas izglītība, neatliekamā medicīniskā palīdzība, vecuma pensijas, pabalsti darba spēju vai darba zaudēšanas gadījumā utt.). Attiecīgi, arī valsts vai pašvaldības līdzekļu daļas novirzīšana tai infrastruktūras daļai, kas it kā peļņu nenes, dodot pieeju sabiedrības labumiem arī tiem indivīdiem, kas to nevar atļauties (tipa, bezmaksas sportošanas vietu apmeklēšana utt. XIX gs. to uztvēra kā nekaunību, jo tad valdīja tīrais kapitālisms, kādu to Markss apraksta, aber visā XX gs. garumā kreisie pietiekami bieži tika pie šprices (it sevišķi Skandināvijā un Lielbritānijā), līdz ar to daudzas šādas kreiso izdomātas fīčas nu ir pieņemtas sistēmā un nu šķiet pašsaprotamas, tb "kapitālisms ar sociālisma seju". :)
Aizdomas, ke vēl jāgaida gadu desmitus, pirms šādas lietas no atsevišķu indivīdu, grupu vai institūciju pašiniciatīvas atkal kļūs par normu. Vismaz es tā skeptiski raugos uz tautiešu vēlmi dalīties, lai nevis tikai dažiem labi, bet kādas iespējas tiek arī tiem, kas to nevar atļauties. |
|