| ētika |
Sep. 5th, 2006|09:38 pm |
Pirmkārt, āda patīk (kā atsevišķa parādība vai arī kā mana ķermeņa pārklājums).
Otrkārt, cūkas tiek audzētas speciāli ādai, speciāli gaļai, speciāli kauliem (līmi vāra un skvz ko vēl) un dievs vien zina kam vēl.
Treškārt, protams, atbildība pret dabas stabilitāti ir ļoti nozīmīga, tomēr konkrēti dzīvnieki, kuriem tiek zemiski un gļēvi darīts pāri, nav tik abstrakti kā "pasaule" un pret tiem izjūtu gana lielu atbildību kā viņiem līdzīgs (neaizmirsti - mēs visi esam dzīvnieki), un būtu nodevīgi un zemiski "iegāzt" savējos. Pat pofig - vai reāli kāds cieš vai nē, bet tikmēr, kamēr tu kā morāls subjekts pieļauj un pat atbalsti kāda nelietīgu izmantošanu, tu esi visai nožēlojams, gļēvs egoists. Es vēlos būt taisnīgs (kas implicē drosmi, godīgumu, spēku, līdzjūtību un daudzas citas tamlīdzīga spektra īpašības). Tas, protams, paliek katra paša izvēlei. Neteikšu, ka šīs īpašības ir objektīvi "labas" vai ko tādu, bet man pašam, tīri subjektīvi, šāds personas profils šķiet daudz pievilcīgāks, vēlamāks un atbalstāmāks, tāpēc cenšos tādu veidot sevi un pēc iespējas, piedāvājot nevis uzspiežot,- arī apkārtējos. |
|