|
Apr. 15th, 2010|12:35 am |
es parasti, ja manīju ka uz to var sākt iet, sāku runāt par savu attieksmi pret seksu, lai cik smieklīgi tas nebūtu. stāstīju, ka es nevaru izturēt fizisku saskarsmi ar cilvēkiem, kas nav man garīgi tuvi blāblā. šoferi parasti smīkņāja un novērtēja manu attieksmi/viedokli (protams klāt vēl piefilozofēju visu ko un diezgan mierīgā tonī, kā vienkārši tāpat runājoties).
vienreiz bija gandrīz vai nelāgi, tad es sāku raudāt, pa pusei apzināti, pa pusei no šoka. un uzvedos tā - esmu maziņa, tavas iespējamās meitas vecumā, ak vai tad tu tā vispār varētu. rezultātā aizveda līdz mājām un neko :)
bet man arī nekas daudz nav gadījies visādās valstīs un vairākos gados. max. ir sanācis steidzīgi kāpt ārā no mašīnas (ne jau braucošas) 1x. nu un tas agrākas jaunības gadījums.
bet kaunināšana izklausās labi jā, nebija ienācis prātā :) |
|