| 5 minūtes |
Jan. 28th, 2016|09:26 am |
Tas nebija aicinājums socializēties, bet gan izdarīt darbu manā vietā. Šī ir tā absolūti neticamā reize, kad bērns par savu kaut kādas lietas vajadzību skolā ir paziņojis nevis precīzi pirms gulētiešanas uz nākamo dienu, bet gan laicīgi, līdz ar ko es varu netērēt savas dārgās nakts stundas, margojot vilciņa ausis no mājsaimniecībā atrodamiem priekšmetiem, vai nebrienu pa purviem mežiem nakts aizsegā, meklējot grjobanās sūnas un žagariņus, tā vietā vnk nopirkt (vai aizņemties) vajadzīgo un jau gatavu.
|
|