| Šitas ir par manu priekšnieci - kā mēs viņu darbā saucam, mamma :) |
Sep. 26th, 2006|08:08 pm |
Viņa pieliecās un pacēla no zemes kastani.
Iemeta rēnajā rudens ūdenī.
Ūdensputns pacēlās gaisā.
Bērns ieraudājās klēpī.
Viena sekunde, divas, trīs –
Lietus.
Šoruden bez lietussargiem.
Tikai ar lielām plaukstām.
Tikai ar siltu sirdi.
Lai ūdens izčūkst.
Šoruden mēs tev sirdi…
Un savu spēku… |
|