Sun, Apr. 17th, 2005, 03:04 pm
[info]honeybee:

Interesanti, kas notiktu, ja turpmāk tekstus publicētu bez norādes uz autoru - t.i., visi teksti būtu anonīmi? Grāmatas iegādātos, vadoties no vāka noformējuma un nosaukuma - vai paziņu ieteikumiem, nevis autora vārda, un katra grāmata tiktu uztverta nesaistīti ar kādu noteiktu autoru vai viņa iepriekšējiem darbiem. Vai tas dotu pilnīgāku pieredzi (jo nebūtu tik daudz iepriekšēju pieņēmumu), vai arī, gluži otrādi, atņemtu tekstam daļu tā vērtības (jo, lasot Māras Zālītes lugu, es varu to salīdzināt ar iepriekšējām, meklēt paralēles, novērtēt ideju attīstību un tamlīdz)?
Kopumā - vai šāda pieeja būtu pietiekami produktīva, lai būtu vērts to izmēģināt?

(Man pašai bieži vien gribas kaut ko publicēt nosacīti anonīmi, t.i., izmantojot pseidonīmu, bet pagaidām tas vēl nav realizēts - kaut vai tāpēc, ka es vispār labu laiciņu neesmu centusies kaut ko nopublicēt. Shame on me.)
 Leave a comment | 11 comments

Sun, Apr. 17th, 2005, 05:31 pm
[info]barvins

Kā biznesa cilvēks, izdevējs var izvēlēties arī neizdot labu grāmatu, jo to, visticamāk, neviens nepamanīs. Izdevējam vajag brendu, atpazīstamību. Ja autors ir anonīms, tad vienīgais, kas rada atpazīstamību ir grāmatas nosakums. Izdevēji vēl vairāk koncentrēsies uz seriāliem (tipa, Terminators I, II, III), jo ar tiem var labi nopelnīt, t.i., ja pirmā grāmata ir laba, tad vienalga, cik pārējās ir sliktas, tāpat pirks.
Hmm, tātad, būtībā, sanāk, ka anonimitāte padara iesācēju iekļūšanu apritē vēl grūtāku, kaut liekas, ka vajadzētu būt otrādi.
Parent - Thread - Reply

Sun, Apr. 17th, 2005, 05:40 pm
[info]honeybee

nosaukums + vāks + tā rindkopa, ko ļaudis izlasa grāmatnīcā + (ļoti svarīgi!) citu cilvēku atsauksmes. t.i., šajā gadījumā grāmatu pirks tad, ja kritika to būs ievērojusi un cilvēki daudz runās par šo grāmatu. (faktiski kritiķa verdikts būtu daudz, daudz svarīgāks nekā šobrīd.)
bet jā, vajadzētu aizliegt arī seriālus. t.i., atļaut grāmatas, kas ir saistītas savā starpā (kā gredzenu pavēlnieks), teiksim, bet aizliegt izdot grāmatu un pēc tam - tās "turpinājumu", kas ir patstāvīgs darbs (kā harijs poters). t.i., lai cilvēks nepērk 6. hp tikai tāpēc, ka lasījis 5.
Parent - Thread - Reply

Sun, Apr. 17th, 2005, 05:51 pm
[info]barvins

Hmm, tas varētu nostrādāt (teorētiski, grūti iedomāties reālu valsts iekārtu, kas spētu šādus aizliegumus ieviest). Taču bizness paliek bizness - izdevēji vienkārši labi samaksās kritiķiem, lai labi vērtē viņu izdotās grāmatas vai slikti vērtē konkurentu izdotās. Ja nemaldos, tad arī pašlaik ir kritiķi, kas nav gluži neatkarīgi.
Taču, nenoliedzami, lasītāju viedoklis ir tāds spēks, ko nekādi nevar apiet.
Parent - Thread - Reply

Sun, Apr. 17th, 2005, 06:05 pm
[info]honeybee

nujā, bet kritiķis tomēr nevarētu atļauties konstanti rakstīt muļķības, jo ātri vien lasītāji saprastu, ka tās ir muļķības. tā kā kritiķiem viņu vārds paliktu, tad lasītājam būtu iespēja viņus novērtēt objektīvi.

bet to varētu realizēt kaut kādā vienā projektā, kur literatūra tiek publicēta netā un anonīmi - vai arī autora vārdu var uzzināt tikai pēc teksta izlasīšanas un novērtēšanas. uztaisīt tādu sistēmu nebūtu grūti, un būtībā tas ļoti daudz dotu pašiem autoriem - viņu tekstu neatkarīgs vērtējums.
lai arī, no trešās puses - tā kā LV mērogos piedalītos salīdzinoši maz autoru, tad tie tik un tā tiktu atpazīti, jo katram tomēr ir savs rokraksts, kas nav sajaucams ar citiem. (lai arī to varētu novērst, mudinot rakstošos imitēt svešu stilu, tātad, ja lasītājs padotos kārdinājumam ielikt augstu vērtējumu darbam, kas izklausās pēc, teiksim, Imanta Ziedoņa dzejoļa, tad viņš ļoti izgāztos, ja autors izrādītos kāds 7. klases šmurgulis ;))
Parent - Thread - Reply

Sun, Apr. 17th, 2005, 06:21 pm
[info]barvins

Nu, tad vienu reizi uzpirktu vienu kritiķi, citu reizi citu. Vai arī rastos situācija, kad neviens kritiķis nav uzticams. Šā vai tā, lai kāda būtu sistēma, kāds vienmēr atradīs iespēju, kā šmaukties, tāda nu ir cilvēka daba - piemēroties apstākļiem.

Bet, vispār, doma par anonīmu publicēšanos netā ir interesanta un varētu nostrādāt. Tik, incanti, kāda būtu autoru reakcija uz ideju, ka viņu vārdi netiks publicēti. Dažs, varbūt, nopriecāsies, jo varēs rakstīt nepārbaudītas muļķības nemaitājot savu reputāciju. Dažs, varbūt, apvainosies, sak, kāpēc man censties, ja nedabūju slavu.
Hmm. Tiešām, ja vārds tomēr parādās, bet tikai pēc teksta novērtēšanas, tad slavaskārie būs apmierināti, bet anonīmie eksperimentatori tāpat vienmēr var izmantot pseidonīmus.
Parent - Reply