Ja mēs pieņemam, ka blogs ir sava veida literatūra (un daži no SC lietotājiem tiešām ir lasāmi kā literatūra), tad gribot negribot nonākam pie secinājuma, ka mēs bieži lasām literatūru no beigām uz sākumu - ja kāds žurnāls ir tevi ieinteresējis, tu lasi to no pēdējā ieraksta atpakaļ, no jaunākajām emocijām, iespaidiem un piezīmēm uz vecākajiem, no tagadnes situācijas uz situācijām, kas ir pie šīs tagadnes novedušas. Saglabājot apziņu, ka šī lasīšana tiešām ir ačgārna. Tajā pašā laikā, ja blogs tiek publicēts papīra mēdijā (kā, piemēram, sviestaciba žurnāla publikācija), tas tiek publicēts no pagātnes uz "tagadni", t.i., pareizā laikā. Interesanti, vai tas ir pluss vai mīnuss - varbūt, publicējot kādu blogu, vajadzētu to publicēt tā, kā tas tiek lasīts - no tagadnes uz pagātni?
(Pēdējais vispār ir reti veikts eksperiments, bet būtu tā vērts, lai to atkārtotu biežāk - kaut vai lai redzētu, kā mainās uztvere, lasot to kā blogu vai lasot to kā ierasto literatūru.)