April 6th, 2005

10:43 pm
[info]honeybee: eksistences pamatojums

[info]teksts radās galvenokārt tāpēc, ka man bieži vien rodas tīri tehniskas dabas jautājumi par tekstu, tā uztveri, tulkošanu, formu un tamlīdz. Sarunas par šīm tēmām parasti izvēršas nejauši un netiek apkopotas - un par tām neuzzina cilvēki, kurus arī interesē līdzīgi jautājumi. Pieļauju, ka es neesmu vienīgā, kam rakstīšanas procesā lielākās mokas sagādā jautājums, to izdarīt, kā visprecīzāk paust savas domas un izjūtas, kā sasniegt lasītāja uztveri un uzrakstīt labu (vai vismaz ciešamu) literāru tekstu.
Šī ir tā vieta, kurā cilvēki, kas nodarbojas ar literatūru, var uzdot gan globālus, gan specifiskus jautājumus par tekstu, diskutēt par dažādām tēmām - sākot ar "vai latviešu dzejā nepieciešamas atskaņas, vai arī tās tikai traucē?" un beidzot ar "vai "kaut kas" raksta kopā vai atsevišķi?".
Šī NAV tā vieta, kur publicēt savus tekstus (tam ir paredzēts tavs žurnāls, vai tad ne?), bet ir pieļaujama teksta fragmenta vai dzejoļa publicēšana, ilustrējot kādu jautājumu, vai arī uzprasoties uz nesaudzīgu analīzi. (Izcili teksti, kuriem nevar piesieties, tiks dzēsti ;))

Patlaban pievienošanās ir brīva. Komentāros - jautājumi un ierosinājumi.

11:17 pm
[info]honeybee: stingrās formas dzejā

Iesākumam - viens no "mūžīgajiem jautājumiem" - vai dzejā būs būt stingrai formai vai ne. Vai dzejā nepieciešamas atskaņas un pantmērs, vai arī visbrīvāk savas domas var izteikt baltajā pantā? (Vai varbūt ir tā, kā pēdējā laikā šķiet man - ka stingrā forma tieši palīdz atbrīvoties, jo, verlibrā rakstot, tev nav ne mazākās iespējas attaisnot kādu savādu tēlu ar "man bija nepieciešama atskaņa".) Vai pieiet dzejai kā amatniecībai ir noziegums pret radošo garu, vai arī, gluži otrādi, noziegums pret radošo garu ir rakstīt, "kā sanāk"?
Un kādu dzeju ir vieglāk un patīkamāk lasīt - stingrās formās vai verlibrā?

Man pašai, piemēram, pēdējā laikā patīk rakstīt stingrā formā, lai uzturētu sevi formā, atvainojiet par kalambūru. Un es dievinu labu dzeju stingrā formā, piemēram, Liānas Langas "iepūt taurītē, skorpion!". Vai - Klāvs Elsbergs. (No otras puses - Andra Manfelde, kas diez vai jelkad rakstīs stingrā formā, bet tajā pašā laikā man liekas viena no labākajām jaunajām dzejniecēm.)