| tripotājs |
Mar. 6th, 2012|02:16 pm |
"Ir ļoti daudzas liecības, par dzīvi pēc nāves.
Un visas ir līdzīgas.
Kādu nakti aizgāju gulēt kā parasti.
Bet pamodos tajā saulē.
Bībelē ir teikts, ka cilvēka dzīve ir kā tvaiks. Neviens cilvēks nezina kad mirs, kā vien Dievs.
Es pamodos tanī saulē un redzēju sevi no malas.
Tur vairs jautājumu nav.
Tur viss ir skaidrāks par skaidru.
Uzreiz sapratu, ka esmu miris.
Jau toreiz pirms 20 gadiem biju patiess kristietis.
Un Dievs pēc manas nāves man iedeva jaunu garīgu ķermeni, - tādu pašu kā īstenībā.- Tas spēj gan just, gan ciest!
Milzīgā ātrumā ar savu jauno ķermeni cēlos Debesīs uz Dieva Tiesu!
Man tika parādīta visa mana dzīve.
Man par lielu laimi, biju nožēlojiis visus grēkus.
Man bija ļoti žēl savus vecākus un māsu.
Es negribēju palikt Debesīs, lai gan tur bija ļoti labi.
Es ļoti solijos, ka kalpošu Dievam. Ļoti raudāju, lai Dievs man dotu otro iespēju dzīvot.
Dievs mani palaida atpakaļ uz zemi.
Mans gars atgriezās manā fiziskajā ķermenī.
Sajūta bija ļoti pretīga!!!
Jo tiko gars bija bijis pie Dievu, bet nu tam bija jaatgriežas grēcigajā, mirstīgajā miesā." |
|