science

bez4pieci vakar piemineeja Biibeles kodu. Iisumaa, Biibeles kods ir hipoteeze, ka Vecajaa Deriibaa ir pasleepti zinjojumi. Tos varot atshifreet lasot katru desmito (vai n-to) burtu, vai izmantojot kaadu sarezhgjiitaaku algoritmu. Lai pamatotu, ka tie tieshaam ir pasleepti zinjojumi, Biibeles koda peetnieki dara divas lietas. Pirmkaart, atrod kaadu shaadu zinjojumu, piemeeram, ieveerojamu rabiinu vaardus un dzimshanas gadus. Otrkaart, meegjina pamatot, ka "nejaushaa" tekstaa shaads zinjojums nevareetu paraadiities. Kaa rakstiija bez4pieci:
ir aprēķināta varbūtība, ar kādu šādi vārdi var jelkādā tekstā atrasties tuvu blakus - tā ir šausmīgi maza.

Biibeles koda popularizeeshanaa iipashi izceelies zhurnaalists Drosnins, uzrakstot graamatu Biibeles kods. Sheit var atrast labi uzrakstiitu rakstu, kas, argumenteeti un saprotami pat nespeciaalistam matemaatiskajaa statistikaa, kritizee Dronina sensacionaalo pieeju shim jautaajumam.

Jau krietni nopietnaaka diskusija ir nepiecieshama, lai analizeetu 1994. gadaa zhurnaalaa "Statistical Science" publiceeto triis autoru (Witztum, Rips un Rosenberg) rakstu, kas arii aizsaaka Biibeles koda peetiishanu, kaa arii tai sekojoshaas publikaacijas shajaa un citos zhurnaalos. Neesmu speciaalists, bet no shiim diskusijaam saprotu, ka pashlaik nevar buut runas par "matemaatiskiem pieraadiijumiem", ka varbūtība, ar kādu šādi vārdi var jelkādā tekstā atrasties tuvu blakus - tā ir šausmīgi maza. Ir dazhaadi iespeejamie matemaatiskie modelji, kurus tad arii zinaatnieki analizee un diskutee par to atbilstiibu muusu intuitiivajai nojautai par "nejaushiibu". Aciimredzot, veel ir paaragri izlemt, vai Biibeles kods ir pareiza vai nepareiza doma, tachu skaidrs, ka milziigaa Dronina saceltaa sensaacija pashlaik nebalstaas uz labi pamatotiem argumentiem.