sapņojam

man liekas tas bija nedaudz citādāk. tā, ka mans OBE sākās nevis izlidojot no fiziskā ķermeņa, bet gan no astrālā ķermeņa. un tajā brīdī man likās, ka apziņa ir ieslēgta, bet man nebija ne jausmas, ka pastāv vēl šitā realitātes plakne, likās, ka mans fiziskais ķermenis ir tas, kas guļ sadrogots uz grīdas.
tagad nekādus vingrinājumus regulāri neveicu, baigs slinkuma periods uznācis, kurš es ceru, ka pāries.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu nevari pamest astrālo ķermeni, jo tu esi astrālais ķermenis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

zināms, ka bez astrālā un fiziskā ķermeņa mums ir vēl pieci. un tikko palasīju nedaudz un, lai apmēram saprastu, kas man bij prātā, tad tāds citāds: "The astral body contains within it all the other subtle bodies and can, during a projection, project the mental body into the mental dimension and so on."
par Buddhic Dimension rakstīts tā: "This is a warm, abstract world filled with utter peace and infinite love. It is a dimension of pure White. There is no sight or sound perception here other than the all pervading, brilliant White" gluži tas, ko es uz neilgu brīdi piedzīvoju. tā kā varbūt pati atradu izskaidrojumu, vismaz tas liekas samērā ticami.

(Reply to this) (Parent)