sapņojam


14. Februāris 2006

(bez virsraksta) @ 20:00

Comments

 
[User Picture Icon]
From:[info]cannibalsmith
Date: 16. Februāris 2006 - 15:42
(Link)
Ir iespējams ķipa pamosties sapnī. Tas ir, ka tu itkā saproti, ka esi sapnī, bet ne ar savu apziņu, bet gan šī doma nāk no paša sapņa. Iemesls tam var būt, ja tu nomoda laikā nepareizi pildi reality check (pull your finger) vingrinājumus. Tu pildi tos astral travel vingrinājumus?
From:[info]likvidet
Date: 16. Februāris 2006 - 18:20
(Link)
man liekas tas bija nedaudz citādāk. tā, ka mans OBE sākās nevis izlidojot no fiziskā ķermeņa, bet gan no astrālā ķermeņa. un tajā brīdī man likās, ka apziņa ir ieslēgta, bet man nebija ne jausmas, ka pastāv vēl šitā realitātes plakne, likās, ka mans fiziskais ķermenis ir tas, kas guļ sadrogots uz grīdas.
tagad nekādus vingrinājumus regulāri neveicu, baigs slinkuma periods uznācis, kurš es ceru, ka pāries.
[User Picture Icon]
From:[info]cannibalsmith
Date: 16. Februāris 2006 - 19:07
(Link)
Tu nevari pamest astrālo ķermeni, jo tu esi astrālais ķermenis.
From:[info]likvidet
Date: 16. Februāris 2006 - 19:54
(Link)
zināms, ka bez astrālā un fiziskā ķermeņa mums ir vēl pieci. un tikko palasīju nedaudz un, lai apmēram saprastu, kas man bij prātā, tad tāds citāds: "The astral body contains within it all the other subtle bodies and can, during a projection, project the mental body into the mental dimension and so on."
par Buddhic Dimension rakstīts tā: "This is a warm, abstract world filled with utter peace and infinite love. It is a dimension of pure White. There is no sight or sound perception here other than the all pervading, brilliant White" gluži tas, ko es uz neilgu brīdi piedzīvoju. tā kā varbūt pati atradu izskaidrojumu, vismaz tas liekas samērā ticami.