sapņojam

ulzha:

Bija kkāds tusiņš, nez vai ne pie I. Cēsīs, bet es tur neesmu bijis, un tik liela abpusēja mīla kā sapnī arī mums nav. Ieradāmies, kko padarījām, pēc tam gājām pa pilsētu, jo mājās it kā tikmēr viņa kko gatavoja. Tad es atgriezos un mēs divatā skaustījāmies un čubinājāmies, un pēkšņi kkāds burlaks meta nazi, viņu nogalinot. No blakustelpas. Kurā bija tumšs, un spīdēja tikai zilibalta lampiņa slepkavniekam pie kreisā deniņa — kkāds robokops. Tad sākās laikam visādas šausmīgas darbības (action) scēnas, bet nu es beigās vienā tumšā istabā panikā atkritu gultā un sastindzis skatījos, kā ienāk ēna pa durvīm. Tad es viņam kkādā sakarā parādīju fakuci, nez kāpēc viņš atdeva nazi, un es viņu sadūru visur kur — kaklā, sirdī no priekšas un muguras, kādas desmit reizes, bet viņš sevišķi raženi neasiņoja un vēl tā kā čāpstināja muti un acis, kā garlaikodamies.