sapņojam

cannibalsmith:

Devos pirkt kaut kādu mugursomu. Aizlidoju uz veikalu, paņēmu, konstatēju, ka tā baigi traucē lidot. Pēc vairākiem mēģinājumiem atrauties no zemes, tas tomēr izdevās un sākās foršākais lidojums ever. Lidoju virs Valdemāra ielas no centra puses aptuveni 70 km/h. Bija skaista vasaras diena bez mākoņiem. Šajā brīdī sapnis kļuva ļoti kvalitatīvs un reāls. Visas sajūtas pilnībā strādāja, un es varēju redzēt savas rokas. Es arī apzinājos un consciously izmantoju visus sapņu likumus (vienīgi trūka apzināties ka šis ir sapnis). Sākumā lidoju ar galvu pa priekšu, tad pārgāju uz sēdošu, un turēju rokas priekšā it kā pie stūres un murmulēju "vrumm, zumm, njeooouuu", un tajā pat laikā skaidri apzinājos, ka īstenībā lidojumu vadu ar domu spēku. Aptuveni pie mākslas skolas nolaidos zemu un lidoju virs gājēju galvām. Dzirdēju viņu pārsteiguma saucienus. Aiz RIMI iela pārgāja šosejā, un es tās malā pamanīju kaut kādu pamestu ēku ar sētu riņķī. Atcerējos, ka Darkans grib tur tikt. Pārlidoju pāri žogam un nosēdos rāpus izkaltušaajā zālienā - super taustes sajūta. Domāju pie sevis "bļā, sapņa kvalitāte kā ceļojumam astrālā. žēl, ka Darkana te nav." Tad ielūkojas kaut kādā kontrolakā, un tur bija tumšs, un es sapratu, kas tas grauj sapni. Mēģināju piecelties, un rīvēju plaukstas, bet pēc dažām sekundēm tomēr pamodos.