sapņojam

bunga:

Tikko pamodos, bija vismaz 5 dažādi ploti, kas kautkādā ziņā apvienojās, kaut norisinājās dažādās vietās. Pastāstīšu par pēdējo. Man bija uzdevums. Udevums tikties un intervēt vienu cilvēku. Tas notika Ziepniekkalnā, bet Valdeķu iela bija izmainījusies, cita telpas sajūta, citas ēkas. Atceros, ka tas bija svarīgs Tuvo Austrumu cilvēks, tāds bagāts un gudrs. Nostājos, redzot vajadzīgo kafejnīcu, tālāk perspektīvā pa labi bija šķērsiela ar viesnīcu, zināju, ka tur ir maza Pārdaugavas viesnīca, redzēju pat, kā viņš tur stāv. Ieejot kafejnīcā, tas cilvēks jau atradās. Telpā bija dažādi garšīgi ēdieni, viņš krāmēja sev milzīgu, bezgaumīgu porciju, savukārt es zināju, ka man līdzi nav naudas, tāpēc paņēmu šķīvi un staigāju, pētīdams piedāvājumu. Tur bija sakarīga pusmūža vecuma pārdevēja, tipiska šādām iestādēm, bet Intervējamais bija pārvērties par manu ekspresīvo ķīmijas skolotāju/doktoru Kacena kungu. Sirms vīrs ar brillēm. Viņš aizgāja tālāk ar visu milzīgo porciju, bet es sapratu, ka varu kaut ko izvēlēties, man kā žurnālistam pienākas bezmaksas vakariņas. Un tajā brīdī svarīgi šķita izvēlēties piemērotu un labu ēdienu, kaut Intervējamais pat vēl nebija uzrunāts. Tad es aizdomājos... Bļāviens, es taču neesmu paņēmis līdzi portatīvo ar visiem materiāliem, neko par šo cilvēku nezinu, ko es viņam prasīšu. Pēkšņi radās problēma, bet atrisinājumu nesagaidīju, jo ar atvieglojumu pamodos, sapratis, ka tas ir tikai sapnis. Pamodos izsalcis. Ņemot vērā , ka šis ir mans pirmais posts... Sapņus redzu katru reizi aizmiegot. Bez visiem Austrumu un NLP šitiem, atceros tos arī, tāda kā paralēlā dzīve...