sapņojam


kā atcerēties sapņus @ 00:35

[info]cannibalsmith:
Tags:

No astral travel pamācības iemācījos šitādu paņēmienu, kā labāk atcerēties sapņus.
  1. Centies pamosties pats, bez modinātāja. Jā, darba dienās tas nav viegli paveicams. Vislabāk ir dabūt otru modinātāju, kas tikai īsi iepīkstas, un savu parasto modinātāju uzlikt uz 15 minūtes vēlāku laiku.
  2. Kad esi tikko pamodies, nekusties! Ja esi pamodies ar parastu modinātāju, ignorē viņu - lai pīkst. Domā par sapni.
  3. Piedomā pie katras lietas ko vēles atcerēties. Sāc ar pirmo, ko atceries. Parasti tas ir pēdējais notikums sapnī. Atceries, kas notika pirms tam. Un pirms tam. Un tā tālāk.
  4. Ja neko nevari atcerēties, tad skaiti pie sevis prātā mantru RAOM GAOM (rrrraaaaoooommmm gaaaaoooommmm tā stiepti) līdz prātā uzplaiksnī pirmā atmiņa. Tad mantru pārtrauc un atceries sapni iepriekš aprakstītajā kārtībā.
  5. Ir ieteicams sapni uzreiz pierakstīt, jo tas var izzust no atmiņas nepilnas stundas laikā. Ja nav kur pierakstīt, tad tev to stundu jāpavada pārdomājot sapni.

RAOM GAOM mp3 paraugs: novilkt / klausīties

(10.02.2006) Piebilde: Es esmu pamanījis, ka ir svarīgi pamosties (un tātad arī gulēt) ērtā pozā, kas nenoslogo ķermeņa daļas. Citādi pamostoties tu sāksi staipīties, pirms atcerēsies, ka nedrīst kustēties. Ieteicamā poza ir guļus uz muguras ar taisnām kājām un rokām gar sāniem. Es gan personīgi nespēju aizmigt šādā pozā.
poza

(14.08.2006) Piebilde: sekojoša papildus tehnika var uzlabot sapņu spilgtumu un līdz ar to padarīt tos vieglāk atminamus. Ejot gulēt, tu savā ierastajā aizmigšanas pozā turi acis vaļā un vienkārši skaties gaisā. Ja pamani, ka esi aizvēris acis, tad atver tās. Taču nenopūlies palikt nomodā. Pēc laika tu nemanot aizmigsi. Šī tehnika var arī izsaukt apzinātos sapņus.

(pēdējā redakcija: 14.08.2006)
 

Ielenes u.c. @ 08:56

[info]savanna:
Tāk, tagad ātri, kamēr neesmu aizmirsusi.

Kaut kāda draugu/ draudzeņu sanākšana kultūras nama ēkā. Pagrabstāvā ir kafejnīca (zinu, ka nav), dodos turp ar vēl 3 meitenēm. Tāds pastāvs, balts pazeminājums, ne kā pakāpiens bet kā nolaidiens. Skatos, ka man pa priekšu iet suns (vai kaķis) un paklūp un nošļuc lejā.... tad ar amni tas pats, pakrītu un nošļūcu uz pakaļas. Visai saškrobojos, jo kājās baltas bikses. :) Vienai meitenei uzsaucu kafiju, jo biju parādā par kaut ko. Nākamais skats, ka ar vienu no draudzenēm esmu savā privātmājā un tur viņa gludina interesanta stila drēbes un es prasu, kā tu vari izturēt strādājot par mauku? Sajūta jokaina, jo jautājums it kā nekorekts. Tad viņa atklāj, ka mamma zin par nodarbošānos, sākumā iebildusi, bet tad to sākusi uztvert ar humoru, it kā noliedzot fakta realitāti. Bet draugs nezin. Teicu, lai izstāsta, varbūt palīdzēst tikt vaļā no sutenera /iem, bet viņa ne pa kam. Atbrauc pieminētie suteneri, sauc MŪS ārā. Man mugurā arī ir visai īpatnējs "ielas" tērps. Es it kā pretojos un it kā nē.

Tad seko pamošanās - opis prasa, vai neesmu aizgulējusies.

Vai varbūt visas sievietes savā veidā ir maukas? Vai arī vienkārši vēlas to reiz izbaudīt, kā tas ir nepiederēt sev pašai? Varbūt, ka vaina bija tajā meitenē?

Neko nesaprotu. :)
 

~ Jaukais sapnis par VIŅU ~ @ 09:19

[info]savanna:
Es esmu 1-ajā septembrī savā vecajā skolā. Tur ir stadionā svinīgā skolas sezonas atklāšana. Man līdzi, pareizāk, aiz amnis stāv izskatīgs, ne pārāk gara auguma, iededzis puisis. Man mugurā ir topiņš, visu laiku viņa rokas ir mani apskāvušas no aizmugures - brūnas iedegušas un ļoti siltas rokas. Kā jau septembrī rīts ir dzestrs, mans plānais apģērbs liek par sevi manīt, bet nav auksti šī dzīvā vairoga dēļ. Jūtos mīlēta, pasargāta, siltumā. Spīd saule, daudz cilvēku, tai skaitā pasniedzēju. Es vaicāju, kā tas izskatīsies, ja tā stāvēsim pasniedzēju acu priekšā... Viņš saka, ka ir ok, ka viņu tas neuztrauc un pat pavirzamies vēl tuvāk skolotājiem. Viņa zods ir uz nava pleca, uz kakla jūtu siltu elpu un viņam saku, ka labprāt tagad būtu gultiņā un ieritinātos viņam azotē. Smaidam. Viņš saka, ka jūtas līdzīgi. Ir savāda sajūta, jo liekas, ka tikai torīt esam viens otru atraduši, tikai pirms mirkļa sapratuši, ka jābūt kopā. Nekad neesam kopā gulējuši. IR TIK LABI!

Pamodos laimīga, lai gan neatceros, kas bija šis puisis. Liekas, ka svešinieks, kuru vēl nepazīstu. Aptuveni atceros viņa izskatu... varbūt nedaudz līdzīgs Verpakovskim, bet, patiesi ļoti nedaudz. Zinu, ka bija nosauļojies, ar ļoti mīļām, gādīgām un siltām rokām. Zinu, ka tad, kad viņu satikšu, zināšu, ka tas ir īstais :)