sveetaa_seeta:
pagājušogad mūsu ziemassvētkos uldis rudaks ieradās kā salavecis, šogad jau viņš bija pilntiesīgs viesis. viņš ar draudzeni aneti bija sagatavojis 6 dāvanu maisiņus, bet dāvanu gribētāju bija vairāk, tāpēc notika konkurss - uldis dungoja dziesmu un mums bija jāmin, kas tā par dziesmu. jāteic, ka ulda aranžējumi ir ko vērti. "strauja, strauja upe tecēj`" no sākuma noturēju par "seven nation army", bet tomēr biju pirmā, kas dabūja balvu. vēl uldis dziedāja "aijā, žūžū, lāča bērni", kaut ko no the doors, kaut ko no imanta dakša un "bohemian rhapsody", ak jā, arī lenona "imagine". ulda un anetes sagatavotajā dāvanu maisiņā bija plastilīns, zīmuļi, končas "halls", baloni, sveces un knaģi. es uldim uzdāvināju domino komplektu. kad dāvanas bija izdalītas, uldis rosināja visus sākt veidot plastilīna figūriņas, bet neviens sevišķi nebija aizraujams. tad uldim iedevu savu komplektu, lai papriecājas, bet skulptūriņas tad atdod man. uzreiz pēc tam, apmēram puse balles viesu pievērsās plastilīna mīcīšanai. uldis uztaisīja uldamenu, kas ir līdzīgs supermenam, bet ar atsevišķām biksēm un džemperīti, nevis kopēju kostīmu, un ar U burtu uz krūtīm. vēl uldis uztaisīja žokli, kas vēlāk ar manu atļauju (jo mans plastilīns) tika nostūtīs imantam daksim kā vēstule. kad uldis ieraudzīja, kādu vilku ir uztaisījusi kāda cita balles viešņa, uldis saskuma par to, ka viņam ne tuvu neiznāk tik smuki, tāpēc uldis sāka raudāt. bet es tomēr veicu labāko plastilīna figūriņu pasniegšanas ceremoniju un galveno balvu ieguva uldis par darbu "uldamens". uldis atkal bija priecīgs. tad viņš stāstīja par to, kādas sliekas ir makšķernieku komplektos. no plastilīna bija sagatavota melna slieka kā uzskates materiāls. tā arī īsti nevarēja saprast, kuras sliekas ir gudrākās - tās, kas paliek virspusē, vai tās, kas lien uz tvirtā trūda kārtu, lai izbēgtu no uzmaukšanas uz āķa. patiesībā stāstam par sliekām nebija nekādas morāles, jo tas, redz, esot izdomāts uz vietas. mēs pieprasījām kādu stāstu ar nepārprotamu morālki. nu, vismaz tā, lai var saprast, kurš ir labais, bet kurš - sliktais. šķiet, nesagaidījām. vienā mirklī uldis palika tads vārgs un apgūlās. tikmēr viņa draudzene anete nolēma aizbraukt uz veikalu pēc alkohola. un piekodināja man, lai es uzmanu, lai uldis nepīpē, jo tad paliekot galīgi šlungans. speciāli noslēpu cigaretes un neizlaidu uldi no acīm. vislaik staigāju līdzi. taču uz desmit sekundēm tomēr uldis pazuda no manu acu skata, jo gribēju pabeigt teikumu, ko biju iesākusi par godu citiem. kad atkal paskatījos uz uldi, viņš apmierināts pīpēja. anetei gan tika sacīts, ka uldis nav pīpējis.

vēlāk konstatējām, ka ulda telefons un paštaisītā melnā plastilīna slieka ir nešķirami.