sveetaa_seeta:
šodien uldis ar draudzeni brauca uz maniem laukiem sēņot. šo sēņošanu es gaidīju ar lielu nepacietību, jo, iedomājoties, cik ļoti uldis priecāsies par katru atrasto sēni, man sirds vai trīcēja. jau dienas sākumā uldis mani iepriecināja, jo nebiju paspējusi pabrokastot, bet, to uzzinājis, uldis tūdaļ no somas izvilka kastīti ar vārītām cūku pupām ar sāli un pipariem un pasniedza man. uldis mežā atrada ne tikai bērzlapes un cūcenes, un baravikas, bet, protams, arī pāris indīgu sēņu un dažas tādas, kuras es nepazinu, taču visvērtīgākais atradums bija kāda dzīvnieka skeleta daļa, tostarp arī augšžoklis, no kura bira ārā zobi. uldis domā, ka tas varēja būt bebrs. šo žokli, protams, viņš paņēma līdzi uz mājām un uz jautājumu par to, vai šim būs arī kāds praktisks pielietojums vai tā būs tikai lieta, kas krāj uz sevis putekļus, viņš atbildēja, ka būs praktisks pielietojums - žoklis tiks izmantots dekoratīviem nolūkiem. uldis arī iepazinās arī ar maniem lauku ruksīšiem, kas viņam ļoti, ļoti patika. uldis solīja, ka viņus tos nenokaus, bet gan jau atnāks citi, kas to izdarīs. arī nopeldējāmies, draudzene uldim uzdāvināja ezerā noplūktu ūdensrozi, bet viņš to iedeva sunītim un ļoti priecājās par to, ka suns ar šo ziedu darot tā, kā parasti dara kaķi - iekožas un mētā pa gaisu. patiesībā arī uldis nepalika pardā dāvanu draudzenei - viņš viņai uzdāvināja vienu indīgu ogu.