Mans Uldis @ 01:58
likcepure:
Tā kā ar Uldi esam baigie čomi, atrodoties Rīgas kafejnīcā "Melnais kaķis", uzskatīju par nepieciešamu piezvanīt un uzaicināt arī viņu. Kritiķis ieradās pēc Underworld koncerta, paskatījās manas Pukkelpop bildes, varbūt mazliet iedzēra, bet konkrētus notikumus es tikpat konkrēti neatceros. Ne jau tādēļ, ka biju apburta ar kādu no klātesošo šarmiem.
Vēlāk, kad pienāca laiks beigt publiskas izklaides, Uldis ierosināja doties pie viņa. Mums zelta vāģī pievienojās arī Artūrs Ābols un Ilze Klinšāne. Ierosināju doties uz kādu nakts veikalu - aš vēl ko mazlietiņ iedzert, bet Uldis teicās, kas viņam esot vīns. Atceros, ka ienākot lūdzu uzlikt Lāčplēsi. Mums pavērās milzums plates. Uldis atnesa divus no solītajiem vīniem ar jautājumu - kuru dzersim. Es atteicu - abus. Izdzēru pusi un atplīsu (tā man teica Ilze). No rīta mani pamodināja Uldis ar ierosinājumu, ka mēs varētu palikt vēl pagulēt, bet, ejot prom, varētu ieslēgt signalizāciju. Tā arī darījām, jo turpmākās darbības diktēja neciešamās galvassāpes, kas mani piemeklē itin reti. Laikam bija vainīgs vīns.
Lai arī pirms tam apgalvoju, ka māku saslēgt signalizācijas (kā patiesībā arī ir), dažādie burti virs ciparu koda man lika šaubīties. Ābols, garlaicības mākts, piezvanīja Uldim, lai procesus noskaidrotu vēlreiz. Pa telefonu Uldis atdarināja vajadzīgās un nevajadzīgās signalizācijas skaņas, kuras mums jāizšķir. Bet Ābolam aizraujoši likās, ka Uldis mums telefoniski lika māju atstāt ātrā tempā pēc signalizācijas ieslēgšanas. Tādēļ kā filmās lecām ārā un drudžaini mēģinājām aizslēgt durvis.
Pēc tam Uldis zvanīja vēlreiz, lai noskaidrotu, vai esmu runājusi ar savu mammu. Viņš viņu esot informējis, ko esmu izvēlējusies par iepriekšējās nakts biedriem. Kā vēlāk izrādījās - tie bija meli. Uldis tik agri no rīta bija devies prom dēļ nomāktības pilnās Rīgas vides. Rakstnieku māja vairāk tādiem Uldiem, redz, piemērota. Tikai tur bija datori pazuduši.
Abi nolēmām, ka viņa stingrais alibi - nebūšana pilsētā - patiesībā ir lielisks aizsegs, lai viņš būtu vainīgais.
Un beidzām sarunu.
Tā kā ar Uldi esam baigie čomi, atrodoties Rīgas kafejnīcā "Melnais kaķis", uzskatīju par nepieciešamu piezvanīt un uzaicināt arī viņu. Kritiķis ieradās pēc Underworld koncerta, paskatījās manas Pukkelpop bildes, varbūt mazliet iedzēra, bet konkrētus notikumus es tikpat konkrēti neatceros. Ne jau tādēļ, ka biju apburta ar kādu no klātesošo šarmiem.
Vēlāk, kad pienāca laiks beigt publiskas izklaides, Uldis ierosināja doties pie viņa. Mums zelta vāģī pievienojās arī Artūrs Ābols un Ilze Klinšāne. Ierosināju doties uz kādu nakts veikalu - aš vēl ko mazlietiņ iedzert, bet Uldis teicās, kas viņam esot vīns. Atceros, ka ienākot lūdzu uzlikt Lāčplēsi. Mums pavērās milzums plates. Uldis atnesa divus no solītajiem vīniem ar jautājumu - kuru dzersim. Es atteicu - abus. Izdzēru pusi un atplīsu (tā man teica Ilze). No rīta mani pamodināja Uldis ar ierosinājumu, ka mēs varētu palikt vēl pagulēt, bet, ejot prom, varētu ieslēgt signalizāciju. Tā arī darījām, jo turpmākās darbības diktēja neciešamās galvassāpes, kas mani piemeklē itin reti. Laikam bija vainīgs vīns.
Lai arī pirms tam apgalvoju, ka māku saslēgt signalizācijas (kā patiesībā arī ir), dažādie burti virs ciparu koda man lika šaubīties. Ābols, garlaicības mākts, piezvanīja Uldim, lai procesus noskaidrotu vēlreiz. Pa telefonu Uldis atdarināja vajadzīgās un nevajadzīgās signalizācijas skaņas, kuras mums jāizšķir. Bet Ābolam aizraujoši likās, ka Uldis mums telefoniski lika māju atstāt ātrā tempā pēc signalizācijas ieslēgšanas. Tādēļ kā filmās lecām ārā un drudžaini mēģinājām aizslēgt durvis.
Pēc tam Uldis zvanīja vēlreiz, lai noskaidrotu, vai esmu runājusi ar savu mammu. Viņš viņu esot informējis, ko esmu izvēlējusies par iepriekšējās nakts biedriem. Kā vēlāk izrādījās - tie bija meli. Uldis tik agri no rīta bija devies prom dēļ nomāktības pilnās Rīgas vides. Rakstnieku māja vairāk tādiem Uldiem, redz, piemērota. Tikai tur bija datori pazuduši.
Abi nolēmām, ka viņa stingrais alibi - nebūšana pilsētā - patiesībā ir lielisks aizsegs, lai viņš būtu vainīgais.
Un beidzām sarunu.
1 raksta | ir doma