sveetaa_seeta

šorīt uldis pamodās pie manis. tas nebūt nenozīmē, ka nakti pavadījām kopā, jo īstenībā mēs tikai rītu pavadījām kopā. uz nakts skapja biju atstājusi lielu ūdens glāzi. uldim vakar vakarā atkal bija laimes krekliņš mugurā, šoreiz tas izpaudās tā, ka viņam īstajā laikā uzradās tik labi un saprātīgi draugi kā mēs (tas nekas, ka viņš prot atpazīt tikai divus no mums, kaut arī pazīst visus trīs). uldim ir bail no liftiem, bet viņš savas bailes neizrāda, esot iekšā liftā, jo tas būtu tikpat nepareizi kā izrādīt bailes sunim, jo suns taču jūt. tikai tad, kad viņš ir ticis ārā no lifta, viņš sāk spiegt. uldis nekur nevar iet, ja viņam nav sašņorētas kurpes. ja vajag, tās var sašņorēt arī kāds cits. mēs nodrošinām perfektus aizmigšanas apstākļus - izslēdzam gaismu un klusējam. bet uldis bez dziesmas nevar aizmigt. dzied viņš pats, dziesmā ir divas aptuveni 5 sekundes garas skaņas, teksts ir šāds: "ā!" lai kur arī mēs - ulda draugi - būtu palikuši pēc tam, mēs trīs pamostamies reizē (es, uldis, un f., kurš stāstā iesaistās tajā daļā, par kuru šeit netiek rakstīts). uldis jūtas apbrīnojami labi, paēdam brokastis (omleti ar gailenēm) un nu jau divatā ar uldi dodamies pie mazās konstes, kuras svinības oficiāli bija vakar, bet, ja vakar neizdevās tās apmeklēt, tad jānopērk, gumijas cimdi, tio plombīra saldējums un puķe, kuras nosaukumu es neatceros (uldis speciāli gāja veikalā un lūdza, lai puķes nosaukumu uzraksta uz lapiņas), un tomēr jāiet pie konstes. uldis viņai uzdāvina puķi un lūpu krāsu. uldis saka, ka ar brāķiem nesveicinās. es viņam rādu deivida hāzelhofa "jump in my car" klipiņu (http://www.youtube.com/watch?v=ibEdNCLyirE), sajūsma. uldis ir sašutis par to, ka dziesmu, kura viņam nekad nav patikusi, izpilda igijs pops. viņš klusībā cer, ka konste vai kāds viesis viltīgi ir nomainījis dziesmas izpildītāju, lai apjokotu uldi. nospriežam, ka ir pilnīgi stulbi pasūtīt siera picu, jo tas, ka picā ir siers, ir pats par sevi saprotams. var pasūtīt, piemēram, peļu picu, tad zem siera būs peles. tās pašas, kas dzīvo konstes pannā. mēs abi apdarām mājas darbus. es mazgāju, viņš - slauka traukus. agrāk domājis, ka trauki jāslauka, lai ar dvieli noberztu tos netīrumus, ko ar mazgāšanu nevar dabūt nost. saldējums ir jāapēd vai jāliek saldētavā, citādi tas paliks vecs (nevis izkusīs). kādā mirklī ierodas arī lielā konste, kas vada rakstnieku māju ventspilī, kur uldis tagad mīt. abi atbraukuši no ventspils uz rīgu un - še tev - atkal priekšā uldis,  atkal priekšā lielā konste.

rīta cēliena beigās uldis man parādīja soundarcade disku, ko guvis prezentācijā, kas arī ir vainīga pie tā, ka uz konstes svinību vakara daļu uldis tā arī neieradās.