| |
[Jul. 28th, 2003|06:09 pm] |
Par to, kas nezin neko.
Mēness nezin, ka viņš ir rāms un mirdzošs. / Un pat
to, ka viņš ir mēness; / Smilts, ka viņa ir
smilts. Nav tādas / lietas, kas zinātu,
ka viņas forma ir vienīgā. / Ziloņkaula
figūras ir pilnīgi svešas / Abstraktai šaha spēlei, tāpat
kā roka, / Kura viņas pāvieto. Varbūt
cilvēka liktenis / Ar īslaicīgiem priekiem un ilgstošām
ciešanām / Ir darbarīks Tam Citam. Mēs to nezinām. /
Nosaucot viņu par Dievu, mēs no tā neko neiegūstam. /
Tikpat veltīgas ir arī bailes un šaubīšanās, /
Un sakropļotā lūgšana, kuru mēs uzsākam. / Kāds
loks ir raidījis šo bultu? / Kāds viņš es esmu?
Kāda virsotne ir viņa mērķis
H.L.Borhess |
|
|
| |
[Jul. 28th, 2003|06:23 pm] |
Noreibstiet
Vienmēr vajag būt noreibušam. Tā ir visa gudrība. Lai
nejustu drausmīgo Laika nastu, kas liec jūsu plecus lejup
un spiež jūs pie zemes, vajag reibt bez pārtraukuma.
Bet no kā? No vīna, no dzejas, no mīlestības - kā paši
gribat. Bet - jānoreibst.
Un, ja kādreiz uz greznas pils kāpnēm, grāvmalas zaļajā
zālē, jūsu istabas krēslainā vientulībā jūs mostaties un
reibums jau ir zudis vai pamazām zūd, - vaicājiet vējam vai
vilnim, vai zvaigznei, vai putnam, vai pulkstenim, vaicājiet
visam, kas zūdīgs, un visam, kas cieš; visam, kas virpuļo,
visam, kas dzied, visam, kas runā; vaicājiet, cik ir pulkstenis;
un vējš un vilnis, un zvaigzne, un putns, un pulkstenis
atbildēs jums:
"Ir stunda, kad jānoreibst! Lai netaptu par cietējiem Laika
vergiem, noreibstiet bez mitēšanās! No vīna, no dzejas, no
tikuma - kā jums labāk tīk."
Š.Bodlērs |
|
|
| |
[Jul. 28th, 2003|11:38 pm] |
“…pasaki savās lūgšanās, Mišel, ka vientulība, kaislības un ilgas iet pāri mūsu spēkiem. Un bez tām mēs esam pagalam. Saki, ka mēs būtu gribējuši saņemt mīlestību un atbildēt uz to, taču tagad mēs esam nomaldījušies. Saki, ka mūs nevajag aizmirst un mēs vēl kvēlojam tumsā. Pamēģini noskaidrot, kā lai mēs tiekam ārā. Kur ir tā zeme?”…
Amoss Ozs. "Melnā kaste" |
|
|