29. · februāris

Esmu ievērojis, ka Remarka attieksme pret kara un tā šausmām ir mazliet īpatnēji pieņemama pat. Tas mani mazliet izbrīna un fascinē, jo ierasts ir uzreiz sajust to klasisko nosodošo attieksmi, bet dažkārt tā pat ir dažādi saprotama. Piemēram romāna "Laiks dzīvot, laiks mirt" nobeigums. Galvenais varonis nošauj savu ieroču biedru un tā arī izglāb,atbrīvo sagūstītos partizānus, bet par to saņem nāvīgo lodi.
Es piemēram to uzskatu par pienācīgu sodu par nodevību pret savu tautieti, ieroču biedru un vispār visu reglamentu.

Lai gan Remarks itkā ir antifašists, tur arī tikai tā dažkārt garām ejot ir kaut kas itkā nosodīts. Bet viens ir skaidrs, tas vienkāršais itkā ikdienišķo skaistumu aprakstošos, mirkļus tverošāis romāns ir viens no maniem iecienītākajiem. Neliegšos, ka Ē.M.Remarks ir manis iecienīts rakstnieks.

Mans viedoklis ir tāds, ka tie naivajiem radošajie "intelbeņķi" izsakās par militārismu kritiski jo paši nav piemēroti vai nevar iekļauties, izprast, pieņemt to stingro kārtību un sistēmu, principu.
Redz tāds filozofisks demagogs visbiežāk apšauba un nododas bezjēdzīgām pārdomām vai to vai tā darīt vajadzētu un meklē tēzei antitēzi, laikā kad jārīkojas acumirklīgi. Un kā jau zināt arī stingrā disciplīna, gandrīz bezierunu paklausība un pedantiska punktualitāte,precizitāte nav tīkama priekš mūsu brīvajiem un neatkarīgajiem "māksliniekiem." Ļoti bieži tieši tā lieta, kā paklausīt pēc pakāpes augstākajiem, nav pieņemama mūsu personām kas apšauba pilnīgi visu un sakās neviena neietekmējami.
Labi, tas ir sekundāri.

Bet ir tāda neliela niase, ka kara laikos lielos un straujos tempos attīstās tehnika un zinātne. Ļoti daudzas tagad izmantojamas lietas tika pamatos ieviestas tieši tai laikā kad stimuls bija izgatavot labākus ieročus, veidu ko citu. Karš strādā kā katalizātors tehnikas evolūcijai,bet tas neatsver zaudējumus.

Nu, jāpiekrīt, ka nekontrolēta, nepamatota agresija kas vērsta tikai uz teroru un iznīcību ir nevēlama un jākontolē. Bet tomēr nenonāksim galējībās.
Laikam esam atraduši vienojošo un noslēdzošo kompromisu.