29. · februāris

Biogrāfiju varēji nepieminēt,es skaidri apzinos Remarka dzīves gaitas un to, ka viņš pats arī bijis frontē. To es neapšaubu, bet par par māksliniekiem es runāju vispārejā līmenī. Jo ir tāda nianse, ka tieši radoši cilvēki nenovērtē un nicinoši izsakās par visu militāros sistēmu un būtību. Es gan personīgi neuzskatu Remarku par kādu radošo, bet tas neliedz citiem izmantot viņa darbu un tā citātus. Protams, paša Ē.M.Remarka viedoklis dažkārt liekas tāds visnotaļ humāns un pacifisks, bet dažkārt arī nevar saprast.

Ģeniālais Klauzevics ir teicis, ka:" Karš- tas ir politikas turpinājums."
Savā ziņā tas arī radikālāks,skarbāgs veids kā sasnieg savu mērķi vai aizsargāties arī! Dažkārt nav izvēles, jo ir jāņem ieroči rokāš lai aizsargātu savu valsti, vai savu zemi,ģimeni, tēviju un ideālus. Tāpēc es noraidu šo pilnīgi negatīvo attieksmi pret visu militārismu. Tā ir nožēlojama piekāpšanās pie vajībam un atteikšanās no cīņas automātiski to zaudējot. Uz brutālu spēku un agresiju dažkārt ir jāatbild ar tādu pašu pretspēku.
Man liekas, ka tu esi ievērojis, kādas ir tā pārspilētā humānisma, pacifisma sekas mūsdienu sabiedrībā. Tās ir pašdisciplīnas, cieņas un goda trūkums. Netiek ievērotas nekādas autoritātes un sabiedrības normas, ētiskās kodeksi tiek pārkāpti un aug arī seklums, atvainojot par izteicienu arī jēlums. Armijā, tomēr stingram un smagām metodēm ievieš nenobriedušajos prātos lielāku cieņu un skaidrību par skarbo dzīvi un liek aizmirst naivus sapņus.
Un arī tās zināšanas noder. Ne tā, kā tagad kad reāls spējs ir pieejams tikai elitei.

Mūsu viedokļi krasi atškiras, jo es personīgi neciešu naivu radošo sapņotāju naidu pret visu militāro. Hipiji pat principa pēc nevalkāja militāros zābakus, vai maršus, himnas, jo tas viss ir militārs un izrausa karu. Manās acīs tie ir muļķīgi aizspriedumi un neviens neliegs iespēju aizstāvēt sevi ar fizisku vai militāru spēku.
Man gan prātā nāk cits citāks:"Only reason why men fight wars are love."
Es gan neatceros tā autoru.