Džefrijs Jūdžinidess "Midlseksa"
* Cilvēki iemīlējās, izgāja rehabilitācijas kursus kā atkarīgie, mācījās slidot, pasūtīja bifokālas brilles, mācījās eksāmeniem,pielaikoja apģērbu, apgrieza matus, dzima. Un dažās mājās cilvēki novecoja un mira, atstājot piederīgos sērojam. Tas notika visu laiku, nevienam nemanot, un tikai tas bija patiesi nozīmīgs. Tas, kam dzīvē patiesi bija nozīme, kas piešķīra dzīvei svaru, bija nāve.
*Ja būt normālam būtu normāli, tad visiem normālajiem cilvēkiem liktu mieru.
*Patiesi būtiskas lietas mēs nekad neizlemjam paši. Ar to es domāju dzimšanu un nāvi. Un mīlestību.
*...ģenialitāte ir deviņas desmitdaļas sviedru(..).Tiklīdz tu domā, ka esi ģēnijs, tu nolaid latiņu zemāk. Tev uzreiz liekas, ka viss, ko tu dari, ir vareni un tā tālāk (..). Necenties būt ģeniāls, un galu galā tu vabūt tāds kļūsi nejauši.