29. · februāris

- Kā to lai saka... Vai viņš kož arī? - Megai nomuka cilpiņa. - Kož?
- Tev. Gultā.
- N-nē. Vai tad vajag? Bet smejas gan, - viņa nosodoši piemetināja.
- Labi! Tas ir pareizais piegājiens. Man patīk, ja vīrietis spēj to redzēt no jautrās puses. Lielākā daļa to tikai vien zina kā pūst un elst.

p.s. pilnībā piekrītu!

Tristans laiciņu padomāja un tad teica: - Es nāku no Sienas ciema, kur dzīvo jauna dāma vārdā Viktorija Forestere, kam sieviešu vidū nav līdzīgu, un tieši viņai, tikai viņai esmu atdevis savu sirdi. Viņas seja ir...
-Parastais komplekts? - mazais radījums jautāja. - Acis? Deguns? Zobi? Viss parastais?

***

- Es viņai ieteiktu iet iebāzt seju cūku aizgaldā un ietu sameklēt citu, kas tevi bučos, neprasot par to visu zemi pretī. Tu noteikti kādu atradīsi. Tur tajās zemēs, no kurām tu nāc, grūti aizmest pusķieģeli, lai kādai netrāpītu.