 | |
|
Elizabete Kostova "Vēsturnieki"
Nav noliedzams, ka mūs, vēsturniekus, interesē tas, kas zināmā mērā atspoguļo mūs pašus, varbūt kādu šķautni mūsos, kurā labprātāk neielūkojamies citādi, kā caur zinātnes prizmu; fakts ir arī tas, ka mūsu intereses kļūst par mūsu dzīves būtību, aizvien vairāk mūs raksturo vienīgi mūsu inereses. |
|
| |
|
Mārgareta Etvuda "Līgava laupītāja" / I
Bet tā jau mēdz darīt, ja kādu mīl. Mazliet krāpjas. *** Viņa izskatās kā ļoti jauns ļoti vecs cilvēks vai kā ļoti vecs ļoti jauns cilvēks, bet - tā viņa izskatījusies kopš divu gadu vecuma. *** Viņa cer, ka Tonija varētu garīgi attīstīties un tam vajadzētu izpausties kā iepriekšējās dzīves apjēgai, daļējai smadzeņu lobotomijai un saasinātai interesei par dārzkopību. *** Katra molekula, ko Karisa uzņem savās plaušās, ir tikusi iesūkta un izpūsta no tūkstošiem citu cilvēku plaušām daudzas reizes. Un, ja padomā, tad katra viņas ķermeņa molekula reiz bijusi kāda cita ķermeņa vai daudzu citu ķermeņu molekula, aizvien tālāk un tālāk pagātnē - līdz pat dinozauriem, līdz pat pirmajam planktonam. Neminēsim te augu valsti. Mēs visi esam kāda cita daļa, viņa domā. Mēs visi esam visa daļa. *** Kad Roza pirmo reizi ieraudzīja Alpus, viņa nodomāja: koristes ņieburos un kuplos, tautiskos brunčos, jāsāk tikai jodelēt. |
|
