Jautri pastāsti - Randiņš

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Augusts 4., 2006

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
fanija
11:30 - Randiņš
Nu labi, pēc lasītāju lūguma ielieku arī te;)) Tie, kam esmu frendlistē, lūgtum, atvainot par atkārtošanos.

Nu tā, par randiņiem sagribējās patarkšķēt.
Bet ne par tādiem kā tur dziestošas sveces, šampanietis, nolaista lencīte, nē.
Tas lai citām reizēm paliek. Šoreiz lai iet par jautro. Par jautrāko randiņu tātad.

Notika tas krietnus gadus atpakaļ, kad mani bija uzdomājis viens burvīgs vīrišķis. Un, saprotams, viņu biju uzdomājusi arī es, ja reiz, kaprīza princesīte būdama, piekritu viņa personīgajā auto kāpt un mazā izbraukumā doties.
Tā kā biju romantiski jūsmojusi par dabu, vienā no pirmajiem randiņiem man piedāvāja doties našķus ēst kaut kur zem klajas debess. Un nē, ne jau uz civilizēto Siguldu vai Majoriem, kur nu. Kā galamērķis tapa nolūkota kaut kāda dažviet visai aizaugusi Daugavas pussala, kurā arī pikniks varēja notikt.
Tiktāl nekā lasītājam interesanta, nu tur visādas biklas sarunas no viņa puses (nu tak tikko bijām iepazinušies) un visādas vīzdegunīgas atbildes no manējās (nu tak dikti nepieejama gribēju izlikties).
Bet nu jādodas mājup.
Iekāpju, piesprādzējos, sākam braukt. Kā jau pieklājas, sāku tur visādi izrādīties, lai tak šis redz, cik es šausmīgi smuka un tā. Un kaut kā tieši pagriežu galvu pa labi, lai ārā pa logu paskatītos. Bet tur – taisni mana deguna rajonā savā diegā milzīgs, resns zirneklis šūpojas, ar visām astoņām kājām airēdamies un tuvāko objektu, pie kā pieķerties, meklēdams. Bijām tajos brikšņos viņu dabūjuši.
Vēlāk man stāstīja, atskanējis garš, šausmu pilns kliedziens un mežonīga lēkāšana un drošības jostas raustīšana. Josta nostrādāja gods godam, nobloķējoties un cieši mani sēdamrīkam piesaistot. Tik izmisīgu pārbīli novērojot, tika pierādīts, ka arī bremzes strādā labi. Tas savukārt noorientēja tuklo, daudzkājaino radībiņu, jo ar švīkstu tā aizlidoja kaut kur mašīnas dzīlēs.
Bet tikmēr par milzīgu kaunu atklājās, ka esmu zibenīgi atķibinājusi jostu, ielekusi blakussēdētājam klēpī un cieši apžņaugusies ap kaklu.
Starp citu, vēl līdz šodienai viņš uzskata, ka, lai tikai klēpī tiktu, es to zirnekli biju izdomājusi, jo mēs viņu neatradām, lai arī mašīna tika pārmeklēta pa milimetram.

(1 raksta | ir doma)

Comments:

[User Picture]
From:[info]mola
Date:18. Aprīlis 2009 - 19:53
(Link)
:D man arī ir paniskas bailes no zirnekļiem.

> Go to Top
Sviesta Ciba