|
Jūnijs 28., 2003
blondulla
| 15:47 - Joki ar elektrību:) Autors – Helmis, 2001.g, no listes „ dzivoklis” Lapsrīc dzīvoklī! Te pa elektrību visi runā, nu tad man ar sagribējās pastāstīt "kā man dzīvoklī skaitītāju mainīja"...:)
Tātad. pirms div nedēļ atnāku māja un skatos zem durvīm zīmīte pastumta - "Cien. el.enerģij lietotāj. Tā kā jūs nebijāt mājās, tad mums neizdevās nomainīt skaitītāju (loģisk imho:). Lūdz esiet maja 31.oktoberī no 9iem līdz 11iem."
Nū es kā kārtīg pilson ar ņem ūn nosēž tai pēdējā oktobrī no tiem 9iem līdz 11iem, but no kaukād skaitītāj ne čiku ne grabu.. Nu tad ko? Es nākdienā zvanīt uz to kantor ūn jautāt kas pa lietām, vai zin? tur tād jauk sieviet (pēc balss ;): "Oi, sorre. Meistar tas saslimis, bij cic. Nezinū kāpē tā sanāca, sore vēlreis.." Nu tad mēs sarunā nākamo randiņ ar meistar ūz šodien t.i. 3.novembr no 8.45-9.00 (pkst. 8.00 es noraidīj kā nenopietn :D), es tik piebilst: "Mums tur kāpņtelp slēdzas, tā kā lai uzzvanīt kad piebrauc", šī "Ok, ok.". Iedevu sav pārnēsājam telefon numur, visas lietas.
Nu taga tik sākas...
Rīc. Galva ar šampūn jau izskalota. Zvana mobilais. Skatos, nezinām numur. Nu tā kā "patīkamā balss" vēl beigās piebilda, ka meistar moblo apmaksā viš pac, tad es, laipnā seja, skrien lejā (no 5ā stāv) nemaz neceļot to klausul. Izej ārā, skatos sēž kaukād vīriņ mašīnā un tirina rokās mobilo, es šamam rād sav mobili: sak, tū zvani? Šamais uz man tād lielām acēm, ka es saprot, ka nebūs īstais... A ārdurvis, uz acperes, pa to laik, tavu brīnumu, hlopc ūn ciet.. /me gaišā galva, protams, aclēg actāj dzīvoklī...
Nu tātad stāvu pie durvēm čībās, slapju galvu ūn izliekos, ka vis oki-doki, pa to laik drudžain domādams ko lai dar. Sadabūju drāc gabal ūn sāku mūķēt to aclēg vaļā, but nu neveiksmīgi, jāsaka. Tad pēkšņi piebauc vien mašīn un izlec vien pusiet ārā, nodomāj, ka meistar ūn kas par jautrīb taga būs :), but nea – iedzīvotāj izrādījās ūn sāka ar piezīm, ka durvīm redz aclēgu vajagot (pats tā kā nezinātu, uhh..). Nu šamais laipn atslēdz tās durvis vaļā ūn ielaiš man iekšā + vēl kauko piebilstot par 13it krēsliem ūn tjip labi vēl, ka es neesot bijis saziepējies :D
Vēl jāpiebilst, ka pa to laik, kamēr es ara stāvēj zvanīj vēlreiz no tā el. kantor ūn teica, ka meistar būs 8.50it kā uz bikc, lai ielaižot iekšā. 8.50it stāvu pie durvēm (taga jau es gudrs ar vien kāj pieturēj tās durvis :) ūn neviena meistar. Nogaidīj līdz 9iem, kāpj aka augšā uz dzīvokl un zvan uz to kantor, kas pa štellēm? Tieš tanī mirklī redz vien tād aizdomīg tipiņ (tb cilvēk ar tipisk meistar izskat), izeju ārā – jā, esot viš Meistars. Ielaiž šo iekšā un šis ņemt ūn sākt stāstīt par nejēdzīg ielu numerācij Rīgā utt. Garīg man jau uz to brīd bija... nu paši var iedomāties kād :)
2. nodaļa. Meistars. Darbojoš personas: Meistars – tipisks Meistars. Kā jau elektriķis, viš noteikt izvairījās no jebkād saskarsmes ar ūden ūn attiec. ziepēm.... Nu tas tā... tātad, ienākt viš dzīvoklī, uzslēgt visas gaismas ūn ar lukturīt spīdinot sāka lasīt skaitītāj rādītāj – tās brill pa pus sej viš noteikt stilam nēsā ūn negibēj vilkt nost...
/me uz to nevarēj mierīg noskatīties ūn gāj uz virtuv kafij dzert. Dzirdēj tik kā viš pūš un elš ņemoties ap to skaitītāj. Domas man kļuv vēl nemierīgākas ūn jau sāku štukot kād austrumcīņ paņēmien lai pielieto, lai dabūtu viņu no fāzes nost, gadījumā ja kas... But beidzās viss par laim tomēr bez starpgadījumiem.
Nu lūk. Tād man stāstiņ ūn negibu taga neko par elektrību un Rīgas ielu numerācij zināt (par to viš bubināj vis laik).
|
Comments:
|
|