Members

Es vnk nevaru būt ļauns, ja uztraucos kā otrs jūtas.
Te ir arī spekulācija, jo tikko pārkāpu sev – čerez ņemogu, atvēru adobes, pirms tam stundām mirkšķinot acis, ka jāmostas. Sagatavoju failus, nosūtīju. Milzu slogs nost. Par klientu zaudēšanu jau ir mana problēma, bet es nevaru, ka cilvēki tiek atstāti izmisumā – "kur ir man sen jau vajadzīgais darbs? kas noticis? mani uzmeta?"

Un profesionalitāte ir milzīga. Es adobē rīkojos kā GusGus pie pultīm. Vnk lai neesmu piedzēries, es precīzi zinu workflow, ar ko jāsāk, kas jāpārbauda, ko darīt tālāk, un kad ir "export", tad es zinu, ka eksports pat nav jāpārbauda. Pa visiem 20 gadiem, laikam tikai 1x ir bijusi kļūda, kad eksportējot biju aizmirsis, ka viens layer ir izslēgts. Par to mani arī novērtēja, ka vācu kvalitāte var iet dirst, Armanda kvalitāte ir atsevišķs ISO.
Zināms, ka visa cieņa padirsta dēļ dzeršanas un pilnīgi ignorētiem deadline

Reiz, ar rīta sauli acīs, braucot atpakaļ no Jelgavas, tajā pirmajā līkumā aiz garās taisnes pēc Siguldas, es iegriezu stūri un aizmigu. Kopš tā laika viss pārējais ir bonuss. Man bija 19 gadi.

Bez garīguma mums ir pizģec, tas točna.

pieņemt lēmumu, tā ir visliekā atbildība, kas mums tiek uzlikta
lēmumu, kas attiecas uz mums pašiem
visgrūtāko dzīvē

jo sekas jau paliks viņiem/tiem

kāpēc ir tik grūti izlemt- jā vai nē?

varbūt būtu vieglāk, ja nebūtu pēcnācēju?


noteikti būtu

pieliktu punktu un viss. end of the story