Members

Nezinu, vai tā pa īstam spēju saskatīt pagātni tagadnē vai to, kā iekšējais laiks pamazām ir sašaurinājies lielā ātruma dēļ. Pēdējā laikā šķiet, ka galīgi neko vairs nesaprotu, bet vismaz ir pazudusi nomāktība un smagums, kas vilkās līdzi visu iepriekšējo mēnesi un grūda iekšā smagā bezcerībā. Vairs pat īsti necerēju, ka tikšu no tā melnuma ārā un spēšu priecāties, veikt pašu svarīgāko darbu - saskatīt brīnumus šeit. Varbūt tiešām jābūt uzmanīgākai ar to, ko rakstu, un par savu bazaru ir jāatbild?

Nez vai ir atlicis jebkas bez atomieročiem, ar ko žhīdi/amerikāņi varētu šo konfliktu risināt tālāk bez zaudējuma. Kāda slepena eksotika(zemestrīču mašīna, lāzeri no orbītas, antigravitācijas aparāti, HAARP laikapstākļu kontrole, ...), kura tulīt tiks paziņota un pielietota iebaidīšanas nolūkos. Sekas prognozējami sliktas visos gadījumos, jautājums cik sliktas kam, kam vairāk, kam mazāk, kam iespēja ātri atriebties, kam mēģinājums saglabāt cieņas/baiļu atlikumu pasaulē.

Saglabājot status quo, konflikts turpināsies nākamajā spirālē, nākamajā paaugstinātajā pakāpē, ja amerikāņi neatbrīvosies no žhīdu kontroles.

Datums rīt pēc Trampa ultimāta, bet 14/15.04. uzpeldējis pāris reizes kā atrisinājuma(izlādes) brīdis.

Starptautiskie likumi nedarbojas, tos neievēro, ja esi pietiekami spēcīgs un neviens neriskējot ar ātomkaru nevar piespiest ievērot. Attiecīgi tikai spēks nosaka kārtību turpmāk komplektā ar nekaunību, maldināšanu, meliem, nodevību.

Atslēga uz laimes sajūtu ir pateicība par visu, kas bijis, ir un būs.

man bija diezgan labi paveicies ar to, ka, kad mana vecmāmiņa pārdeva savu dzīvokli, lai pārvāktos uz pansionātu, es vēl dabūju tur paviesoties, un salasīt sev mīļas lietas
neko materiāli īpašu, drīzāk bērnības atmiņu lietas, pavisam triviālas, kā zupas kauss, piemēram
tagad es savus svētku gladus klāju ar vecmāmiņas galdautiem, kurus atceros kopš bērnības
un tas ir labi, un mīļi, un pareizi

Ja nav dzīvs, ir miris. Nevis dzīvs bez dzīvības pazīmēm. Jebkas, kas reiz bija dzīvs, bet vairs nav, ir miris.