pircēji un pārdevēji

Izmeta mani no skolas forever, jo mana visatļautība sasniedza tādu līmeni, ka skolas brīvlaikā minos pa skolas koridori ar šosejas velo pilnā ātrumā no viena gala līdz otram, pēdējā brīdī uz max bremzēm. Man vnk nebija ko darīt. Garlaicīgi. Un tu vari iedomāties, nāk nopietns direktors ārā no wc, taisot ciet bikšu priekšu, jo skolā jau nav neviena kam tēlot. Es viņa bikšu priekšas taisīšanu aprāvu vidū, jo max speed ar šosejas riteni. Es knapi nenomaucos, izvairoties no sadursmes. Viss. Vairs nenāc. Algu maksāsim, bet vairs te nerādies. Atnāc dienesta beigās, nokārtosim papīrus. Es biju sakrājis visus punktus, ka viņi pēc tam laikam nedēļu dzēra, ka Armands vairs nav jāpiedzīvo.

Uzjautrinājāmies par "barikāžu dalībnieku piemiņas nozīmītēm", bet, kurš smejas pēdējais, smejas visgardāk. Bez bumažki ti bukašaka!
1991. gada barikāžu dalībnieki saņem 70% NĪN atvieglojumu. Pajautāju gemini, kā valstij pierādīt, ka cilvēks bijis barikādēs.
( ... tālāk ... )
Man šķiet, paies kāds laiks, un tie, kas būs apgādājušies ar pateicības rakstiem, tāpat kā kādreiz "Lielā Tēvijas kara dalībnieki" un "revolūcijas varoņi" varēs staigāt pa skolām un kā goda pionieri siet pionieriem kaklautus... ēēe, laikmetus sajaucu :)

Bet nu, pateicieties man, tas, izrādās, ir izdevīgi.
( ... tālāk ... )

Šis izskatās pēc kādreizējās Cibas sistēmas, kur bez uzaicinājuma tu iekšā netiec.

Ar pusaudža sejas pārsišanu līdz šūšanai jau viss nebeidzās. Tā kā biju valsts dienestā, mani nevarēja atlaist, nu nekā, arī par tik milzīgu pārkāpumu. Vnk pārcēla amatā. Kas tik tur es nebiju. Sētnieks, dežurants, saimnieka palīgs, remontēju logus, un vispār pieskatīju skolu. Man bija džinsas ar pilspalvu uzrakstītu uzrakstu pa visu staru. Vnk nebija vēl permanent markeru. Es biju uzzrakstījis ar pildspalvu max daudz līnijām pa visu džinsas staru FUCK THEM ALL, un tāds staigāju pa skolu.
Strādāju arī vasarā, tikai drusku pieskatīt skolu, reālu pienākumu nav. Spēlējām badmintonu ar vienu meiteni skolas priekšā, un brauc viens krievs 8-ajā žigulī, pēdējie gadi pirms impotences, pat nebremzē (kaut tur brauca bieži, jo īsākais ceļš uz autoservisu, skolas pagalmā). Es bišķi atkāpos, un kaut ko nokliedzos par nekaunību. Pusimpotentais izleca ārā, nāca klāt, iebrauca ar plaukstu man sejā, ķipa krutais šašliku vecis, ar 8-o žiguli, izlamāja mani pazemojoši. Es drebēju, nezināju ko darīt. Nu tik pizģec naglijs krievs, nulle. Es domāju ilgi, ap minūtēm desmit. Es aizgāju uz skolas backyard, kur viņš noparkojojies. Metālu tur daudz, es pagrābu iespaidīgu smagu stieni, atvēru autoservisa durvis, sīks augumā, saucu tam ubļudkam "nāc arā". tas resnais impotents vēl domāja, ka tūlīt pārbiedēs to sīko, skinny, apgrāba arī kādu dzelzi no garāžas. Es neesmu kauslis, nekad, ever. Es tiešām nezināju ko iesākt, jo tagd nu ir reāli jābliež. Es nevarēju, bet atpaļpunkta nav, un pat netaisos. Vicinājos ar vairākus kg smago stieni. Tas impotents sajuta manu Lauvas energy, ka labi nebūs anyway. Mēs nometām dzelžus, un metāmies viens otram virsū. Protams vēders viņam lielāks, bet anyways apgāzāmies uz zemes, un viņš mani nepieveica, kaut masas ir mana 1, pret viņa 2. Elsām. Man bija tāds drive, ka lai mani nosit, es neatlaidīšu savu pozīciju. Viss serviss skatījās uz šovu, mūs izšķīra. Vecis bija priecīgs par beigām, centās aiziet ar cieņu, bet viņš aizgāja piedirsis bikses, turot lepnu skatu. Meitene, kura pirms tam spēlēja ar mani badimntonu, bija wow "bruņieki tomēr pastāv".
Es neteiktu ka notikumu uztvēru ar varoņa sajūtu, drīzāk, pretīga, negaidīta situācija, kas jārisina, kaut ļoti negribu.

Gājiens ar laidni no a8 uz z69

izdomāju, ka atstāšu savā friends only dienasgrāmatā vienu publisku postu, kur cilvēkiem atnākt un izpausties (nu tā, kā viņi izpaužas, kad es aizmirsu kaut ko aizslepenot uz brīdi). TAS BŪS ŠIS POSTS. nu reality check, lai nedoddies nepadomāju kādā brīdī, ka dzīvoju/rakstu normālā vietā TM

(tas nenozīmē, ka nebanošu un nedzēsīšu, ja gribēšu)

čau, anonīmiķi un citi lohi! man iet labi. ceru, ka jums iet slikti.

turpinot ar MI, bet ko vērts arī cibā:

un nāk vēl labāks stāsts. mani 18 yo pieņēma par darbmācības skolotāju, jo skolotāju trūkums darbmācībā bija katastrofa. 1991 vīrietis nevar strādāt par tik miserablu algu. man tas bija alternatīvais dienests, armijas vietā. bet es pats faktiski vēl bērns, it sevišķi esot late bloom. es taču nezināju neko. mazās klases bij ļoti ok. lielās arī, mans vecums, kopēja valoda. bet vidus bija pizģec, ap 13. mani necienīja. gāja tādos konfliktos, ka cietuma likumi. ja tevi vienreiz pazemos, tas izplatīsies pa visu skolu, un tu vari sevi norakstīt. un mani brutāli pazemoja visas klases priekšā. man nav vēl nekādas pieaugušā bāzes, kur nu vēl pedagoģija. visa klase gaida kā reagēšu, laika domāt ir tikai 1 sekunde, ideju zero. es savā darbmācības skolotāja uzsvārcī paņēmu skaida plates fragmentu un ar pilnu jaudu iegriezu pāri klasei, viņam pa pieri. ikdienā es slikti māku mest, trāpīt. bet sanāca kā eurosport pro. plates gabals aizgāja griezdamies, precīzā trajektorijā, pilnā spēkā, un ar stūri pa pieri. klase apklusa, deepest respect. bet pusaudzim asinis pāris sejai. es izgāju no klases ārā. pēc stundas pilns alarm. ja būtu bbc vai cnn, tur drūzmētos žurnālistu komandas. mani protams momentā atlaida. to raudošo mammu es gribēju turpat uz grīdas nogāzt, visu priekšā izpist. zero līdzjūtības no manis

spending night with MI again:

man ļoti patika, kā beidzās ekranizētais Meistars un Margarita. pirmo gan es izlasīju grāmatu. es biju intelektuāli aktīvākajā posmā, kad bija gan amfetamīns, gan Vonnegūts. afterlife izskatījās tik parasti. viņi divi aiziet parastā saulainā dabas ainā, kur viņiem ir parasta vienkārša mājiņa diviem. nekādas "debesis", ekstāzes. varbūt seriāls man "sabojāja" ko domāju par afterlife. ja tāda notiks, man vajag tikai mieru, ne mūžīgu ecstasy, un jauki, ja ar mīļotajiem

Vientulības epidēmija būs īsta, kad kafejnīcas būs tukšas vai tur visi sēdēs pa vienam.
Līdz tam vientulības epidēmija ir tikai saturs tiem, kas sēž internetā.

"I am the shit, sir, and I hit the fan."

Diezgan talantīga persona un izklaidējoša performance.

https://youtu.be/kaSXc5z3okc?si=B9aAKoe20VfsZH3W

Ļetova ansamblis - Sākumā bija vārds (1992.g.). Tā ir skaista dziesma. Ļoti patīk ritma sekcijas akcenti un akordu progresija - vienkārša, bet efektīva.

ošit, tagad ir Plug Data!!! Pure Data bērns, kas piedzimis pirms 4 gadiem ar adekvātu interfeisu un workflow. Superīzī integrācija jebkurā DAW, bez prob var atvērt jebkuru Pure Data patchu un viss strādā. Citiem vārdiem - tagad savu frīkaino PD patchu vari atvērt un tā audio ierakstīt savā DAW. Karoč Pure Data nākamā iterācija. Es teiktu, ka paradigmas maiņa. Un smuki izskatās

pr laimi nav latests, un ciba nesmird pēc izkārnījumiem, gnidra un mapata

par putnu teroru ziepniekkalnā. tas ir neizturami. un viņus regulāri baro babuļnieki. es MI izteicu plānu:

nebarot putnus? es noindētu tās tantiņas ar ciānkālija pīrādziņiem, kas viņus katru dienu baro. o! tā ir doma. es ceru, ka beidzu dzert, bet ja nē, es taisīšu konfliktu. es dirsināšu tās pensionāres "cik tev atlicis dzīvot? gads?, es ceru nedēļa, ja turpināsi barot putnus, tu kroplā invalīde"

ja dzeram tālāk, jārunā par pussy. oh. Goldie pussy es ļoti gribētu redzēt. es lūdzu Dievu (nekad, pat ne attālināti). es to redzēšu, to skaisto, gaišo, vieglo.
man ir tikai 2 manu mīļoto pussy pc. G un L. vai es kādreiz esmu atvēris sex nolūkos? L, jā, 1x

aizgāju gulēt tas saucās. guļamistabā sāka dipināties kaķis, vispirms ielīda pie viena bērna (zem sedziņas, ielaida nagu, dabūja ar kāju kad bērns sagrozījās), palīda zem gultas starp atvilktnēm, caur šauro bezizeju uz palodzes, apskatīt cita bērna gultu, tad ķipa nāks pie manis, bet aizgāja kaut kur uz koridoru un kaut ko nogāza. man laikam tikai vienreiz ir gadījies graciozs un kluss kaķis, visi citi tā slāj, ka nevar saprast kā peli var noķert :D

man ir visu mīļoto beibju foto folderi. nekad mūžā neesmu lietojis apmierināties. es nedročīju uz dieviem.
manas porn preferences ir konkrētos porn folderī ar subfolderiem 1, 2, 3, līdz 6. tas vnk lai es zinātu kuras ir senākie un jaunākie gabali. mani ir kolekcijas dažādiem noskaņojumiem. man riebjas rakties internetā, izkatīt tonnām briesmīgas bildes. un mani porn folderi ir atlasīti manai gaumei. kādas bildes tiešām ir arī neestētiskas (neaprakstīšu, bet tur nav ne krimināls, ne no kā jūs vemtu, vnk neestētiskas arī pastāv).
vēl. esmu veidojis arī videoprogrammā īsfilmas, jo vienā video viss var būt super, bet gari gabali ar neko. es sēdēju, rediģēju. piemēram viena, kur mammīte ir orgasma kniebienā, sunītī, vaid no labsajūtas, milf 30-40, ar lielu skaistu dibenu, gariem matiem

man ir arī Goldie folderis. tik skaista meitene. es godavārds, nekad neskatos uz reāliem cilvēkiem porn nolūkos.
tik skaista, bet es negribu likt. es jau sen sāku just robežas ko drīkst likt, un ko nē

Klausies grupu Rododendrs, nenožēlosi. Pirms 2 mēnešiem izdotais albums ASCENT EFFORT. https://youtu.be/q1LQEofO8dk?is=TXiXPrJn-l9OIDJe

ziniet, ka visu, ko esmu runājis par sevi kā Lauvu ir true, bet Lauva ir tik noguris, ka kaķis, domestic cat, ar vienu ķepas vilcienu noliktu mani pie vietas.
esmu noguris bez female, jau gadiem. es vairs nevaru. es nesmirdu pēc izmisuma.
zinu ka tā arī es palikšu viens. un manās bērēs patiesi skums Gunta un bērns. tas ir tikai uzrādījums, kam esmu dārgs, ne jau es gaidītu pavadītāju pūli. es tieši to negribētu

es nevienai meitenei tagad nevarētu būt patīkams. un alko abstinences ir pretējais. cik pretīgi. es tiešām domāju, cik ugly paradokss. tagad mani ārprātīgi interesē sieviešu formas, kā vnm uz smagiem kodieniem/athodiem. Dievs ir nasty pervīns