Iekāpj autobusā sirmu senioru-pensionāru pāris, apsēžas. Abi labi kopti, labās drānās. Izskatās, par iztiku šiem nav jāuztraucas. Viņa paņem paturēt viņa roku, tad paskatās uz viņu un ierauga, ka kaut kas nav kārtībā ar viņa kažoka apkakli. Viņa gādīgi mēģina to sakārtot un tad izsaucas:
- tu taču neesi uzlicis šalli!
Viņš steigšus atgrūž viņas roku un ērcīgi atsaka:
- nekomandē!
Un tad jau tā apcerīgi:
- dzīve tomēr ir viena skaista un interesanta padarīšana. Tu mani komandē, dažreiz es tevi komandēju. Kā lai to nemīl?!